Vieglākam ieskatam sniegšu piemēru no dažādām pasakām jeb problēmas būtību ilustrēšu ar kādu kāzusu.

Iedomājieties, ka Karlsons no Stokholmas ir kļuvis par komersantu un viņš par uzkrāto naudu ir atvēris Sūnu ciema apvidū dažādu veidu kūku un smalkmaizīšu rūpnīcu. Ar Baltās Mājas saimnieces palīdzību Karlsonam bija izdevies sekmīgi ienākt tirgū un kļūt par sūnciemiešu cienījamāko kūku cepēju. Tomēr ne visiem sūnciemiešiem tas patika, jo tik tīra vide un sakārtota komercdarbība bija tikai Karlsonam, tādēļ tie savā starpā nosprieda, ka Karlsons slepeni ir ievedis rūpnīcā Laimes lāci, kas izstaigājis visus rūpnīcas kaktus. Ņemot vērā, ka rūpnīca un apkārtējā teritorija bija patiešām sakārtota un pat apdzīvojama, sūnciemieši vienojās, ka Karlsons ir patriecams un īpašums pārņemams Sūnu ciema rīcībā. Sūnu ciema parlaments pieņēma likumu, kas paredzēja, ka par kūku rūpnīcas patieso labuma guvēju un īpašnieku drīkst būt tikai sūnciemietis, tādējādi piespiežot Karlsonu par grašiem pārdot savu grandiozo rūpnīcu un tās teritoriju. Karlsons saprot, ka arī Sūnu ciema tiesā neviens viņam nepalīdzēs, jo tā visticamāk nospriedīs, ka Sūnu ciems nav pārkāpis Karlsona tiesības.

Tomēr starp Zviedriju un Sūnu ciemu¹ ir noslēgts starptautisks līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, saskaņā ar kuru Sūnu ciemam pret Zviedrijas investoriem jāizturas taisnīgi un par nacionalizētiem ieguldījumiem jāizmaksā samērīga kompensācija. Tāpat līgums dod tiesības iesniegt prasību pret Sūnu ciemu starptautiskā šķīrējtiesā par līguma pārkāpumu, tādējādi ļaujot Karlsonam izvairīties no Sūnu ciema tiesām. Ja nebūtu šāda līguma, Karlsons nebūtu pasargāts no diskriminācijas un viņam nebūtu iespējas aizstāvēt savus ieguldījumus šķīrējtiesā. Atgriežoties realitātē, ir jāsaprot, ka šādi investori Karlsoni eksistē arī mūsdienu ekonomikā.

Jāatzīst, ka līdz šim konkrētā tiesību joma ir salīdzinoši maz pētīta Latvijas tiesību zinātnē, tomēr tēmas praktiskums ir neapšaubāms. Piemēram, 2017. gadā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) pret Latvijas valsti vērsās "PNB banka" (toreiz "Norivk banka") un tās toreizējie īpašnieki.² Lieta joprojām atrodas šķīrējtiesā, un salīdzinoši drīz tiek gaidīts šķīrējtiesas tribunāla nolēmums. Kā ziņots medijos, atbilstoši procesuālajam lēmumam šajā šķīrējtiesas procesā jautājums par atbildību – ir vai nav noticis ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpums – ir atdalīts no iespējamo zaudējumu noteikšanas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šķīrējtiesa nolems, ka Latvijas valsts nav atbildīga par notikušo ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpumu, šķīrējtiesas process tiks izbeigts un attiecīgi tiks ietaupīti resursi, kas tiktu tērēti zaudējumu apmēra noteikšanai.³ Savukārt, ja šķīrējtiesa nolems, ka Latvijas valsts ir veikusi ieguldījumu aizsardzības tiesību pārkāpumu un ir atbildīga, atliek vien domāt, vai piedzenamā summa no valsts būs ar piecām vai sešām nullēm. Šeit gan jāatrunā, ka autoram nav vēlmes veikt kādus pieņēmumus, un ir jāgaida nolēmums, tomēr tas lieliski parāda tēmas nozīmīgumu.

Man kā tematiskā numura viesredaktoram ir īpašs prieks, ka šajā numurā pieredzējuši jomas praktiķi veic nozīmīgu pienesumu tiesiskajai domai un sniedz vērtīgu ieskatu Latvijas praksē, tiesvedības aktualitātēs un procesuālajos aspektos. Tostarp šim tematiskajam izdevumam savus ceļavārdus par ieguldījumu aizsardzības tiesībām un strīdu risināšanu veltījis arī Londonas Universitātes koledžas profesors un ANO Starptautisko tiesību komisijas loceklis Mārtiņš Paparinskis: "Starptautiskās ieguldījumu aizsardzības tiesības ir viena no dinamiskākajām mūsdienu starptautisko tiesību specializētajām nozarēm, un ieguldījumu strīdu risināšanai ir īpaši interesanta un praktiski nozīmīga vieta starptautisko strīdu risināšanas tiesībās. Ieguldījumu tiesībām ir raksturīgi šķietami pretrunīgi attīstības aspekti.

No vienas puses, jau astoto gadu UNCITRAL ietvaros tiek pārspriestas iespējas reformēt strīdu risināšanu starp ieguldītājiem un valstīm.⁴ No otras puses, lielā mērā diezgan tradicionālie strīdu risināšanas mehānismi gadu no gada reģistrē līdzīgi augstu skaitu jaunu lietu.⁵ Daudzos jautājumos šķīrējtiesu prakse ir nodibināta un lielā mērā konsekventa. Tajā pašā laikā šķīrējtiesu ad hoc raksturs palielina iespēju, ka arī būtiskos jautājumos juridiskā izpratne var atšķirties.⁶

Ieguldījumu strīdu konceptuālā un praktiskā problemātika prasa uzmanīgu starptautisko un nacionālo tiesību, kā arī šķīrējtiesu dažkārt savdabīgā procesa vērtēšanu, ņemot vērā jaunākās attīstības tendences. "Jurista Vārda" ietvaros savu vērtīgo perspektīvu sniedz šajā jomā pieredzējuši praktiķi un pētnieki, ieskicējot Latvijas praksi, tiesvedības aktualitātes un procesuālās īpatnības. Šis numurs būtu profesionālajā bibliotēkā rūpīgi noglabājams gan ieguldījumu tiesvedības praktiķiem, gan dažādu jomu pētniekiem, gan plašākam juristu lokam privātpraksē, valsts pārvaldē un pat tiesu varā, kuru praksei dažādos veidos būtiska varētu būt šī interesantā starptautisko tiesību nozare."

Šī žurnāla rakstu kopu papildina arī Valsts kancelejas Juridiskā departamenta jurista Daiņa Pudeļa raksts par Latvijas pirmajiem soļiem starptautisko ieguldījumu strīdu risināšanā. Autors savā rakstā aplūko pirmos Latvijas spertos soļus šajā jomā, kā arī ar mūsdienu vērotāja acīm atskatās uz pirmajiem diviem ieguldījumu strīdiem, kas uzsākti pret Latviju.

Jāsaprot, ka ieguldījumi strādā divos virzienos – kāds veic ieguldījumus Latvijā, bet tāpat arī kāds Latvijas komersants veic ieguldījumus ārzemēs. Tādēļ nākamajā rakstā nozares eksperte un zvērināta advokāte Aija Lejniece sniedz praktisku ieskatu jautājumā par to, kā Latvijas investoriem optimizēt savu ieguldījumu starptautisko aizsardzību.

Lai labāk saprastu nozari un tās specifiku, ir nepieciešams ielūkoties arī praksē. Tādēļ Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriste Elza Jugāne savā rakstā aplūko jautājumu par dokumentu izprasīšanu starptautiskajos ieguldījuma strīdos, kas starptautiskajā šķīrējtiesu procesā ir viens no pierādījumu iegūšanas veidiem. Izpratne par šo procesu palīdzēs labāk novērtēt, kā starptautiskās tiesības spēj aizsargāt individuālās un valstu intereses, vienlaikus nodrošinot, ka taisnīgums un caurskatāmība tiek saglabāti kā galvenie mērķi starptautiskajā šķīrējtiesu procesā.

Ar 2024. gada jūliju Latvijā ir ieviests šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisms. Lai gan Latvijā šis mehānisms ir zināms jaunievedums, citviet pasaulē mehānisms, kā vērsties pret galīgu un spēkā esošu šķīrējtiesas spriedumu, jau ir stabila norma. Tādēļ ar savu praktisko pieredzi un zināšanām savā rakstā par šķīrējtiesas sprieduma anulēšanas mehānismu ICSID konvencijā dalās zvērināts advokāts Valts Nerets, zvērināta advokāta palīgs Elvis Grinbergs un juriste Sabīne Stirniņa.

Tematiskā numura noslēgumā sniegšu ieskatu vienā no nozīmīgākajiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, ko uzskatīja par zināmu revolūciju starptautisko ieguldījumu tiesību pasaulē (Achmea lieta), un sniegšu skaidrojumu par sprieduma ietekmi uz turpmāko nozares attīstību un pēdējā laika novērojumiem šajos jautājumos.

Noslēgumā kā tematiskā izdevuma viesredaktors vēlos izteikt pateicību žurnāla redakcijai un visiem tematiskā žurnāla autoriem par atsaucību. Atsevišķi vēlos pateikties Dainim Pudelim par konceptuālās idejas atbalstīšanu un palīdzību žurnāla satura izstrādē. Vēlos piebilst, ka idejas īstenošanas laikā sazinājos ar dažādiem Latvijas juristiem, kas šobrīd praktizē dažādās pasaules valstīs. Lai gan daļai uzrunāto autoru diemžēl nebija iespēju atrast laiku saspringtajā grafikā, priecājos, ka Latvijas juristi darbojas tik augstā pasaules līmenī, kā arī ticu, ka ar šo tematisko žurnālu šī visnotaļ interesantā nozare tiek savā ziņā atklāta un arī turpmāk lasītājiem laiku pa laikam būs iespēja iepazīties ar nozares aktualitātēm.