Uz nepilnībām saskarsmes ar bērnu tiesību īstenošanā Latvijā norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2023. gada 13. aprīļa spriedumā lietā "E.K. pret Latviju",² secinot, ka valsts iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērnu, izpildi. Turklāt tiesa ne tik daudz kritizēja Latvijas tiesisko regulējumu, cik iesaistīto amatpersonu rīcību tā īstenošanā.

2020. gada rakstā tika apskatīti šādi faktori, kas kavē efektīvu nolēmuma izpildi: neizpildāmi nolēmumi, vispārējais termiņš, kādā persona var pieprasīt nolēmuma izpildi piespiedu kārtā, un šo tiesību negodprātīga izmantošana, kā arī bērna viedoklis kā strupceļš saskarsmes īstenošanā.

Nevar gan apgalvot, ka nekas netiktu darīts situācijas uzlabošanai. Tiesu prakses pilnveidošanu sekmējis 2022. gadā publicētais Senāta tiesu prakses apkopojums "Aizgādība, saskarsme, uzturlīdzekļi. Senāta judikatūras atziņas (2006. gads – 2022. gada septembris)".³ Piemēram, apkopotajā tiesu praksē formulētas prasības sprieduma rezolutīvās daļas saturam, lai nodrošinātu nolēmuma, kas nosaka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, izpildāmību, kā arī atzīts, ka izpildīt spriedumu, kurā pusēm ir noteikts pienākums panākt trīspusēju vienošanos par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, piespiedu kārtā nav iespējams, jo nepastāv tādi juridiskie instrumenti, kas ļauj piespiest potenciālos līdzējus vienoties kādā konkrētā jautājumā.⁴ Citiem vārdiem – piespiedu izpilde nav iespējama, ja saskarsmes īstenošana atkarīga no pušu savstarpējās vienošanās.

Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas 2023. gadā notika vairākas Tieslietu ministrijas organizētas starpinstitūciju sanāksmes, kurās piedalījās pārstāvji no tiesām, bāriņtiesām, Valsts policijas, Bērnu aizsardzības centra, Tiesībsarga biroja un citām saskarsmes nodrošināšanas procesā tieši vai pastarpināti iesaistītām institūcijām un organizācijām. Sanāksmju mērķis bija identificēt praksē un normatīvajā regulējumā sastopamās problēmas un iespēju robežās rast tām risinājumus. Lai gan pagaidām šīm sanāksmēm nav taustāmu rezultātu, dialogs, kas ved uz savstarpēju sapratni un uzlabo sadarbību arī ir ieguvums, ko nedrīkst nenovērtēt. Tieši atšķirības tiesas, zvērināta tiesu izpildītāja un bāriņtiesas vērtējumā un viedoklī par lietas apstākļiem var novest tiesas nolēmuma izpildi strupceļā. Tā, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2023. gada 13. aprīļa spriedumā "E.K. pret Latviju" konstatējusi, ka tiesu izpildītājs sprieduma izpildei bija veicis vairākas darbības un sastādījis aktus par to, ka parādniece nepilda spriedumu, taču ar Vidzemes apgabaltiesas lēmumiem šie tiesu izpildītāja sagatavotie akti tika atzīti par spēkā neesošiem. Vidzemes apgabaltiesa uzskatīja, ka situācijā, kad bērna māte bērnu ir nogādājusi uz saskarsmes vietu, bet no saskarsmes realizēšanas ir atteicies bērns, tiesu izpildītājam nav tiesiska pamata vērtēt bērna atteikšanās iemeslus un sastādīt aktu par nolēmuma nepildīšanu.