Vardarbība ir novērojama visos sabiedrības slāņos un attiecību modeļos. Nežēlīgākās vardarbības izpausmes biežāk ir novērojamas sabiedrības daļā, kur personām ir zemāki ienākumi, un personām ar atkarībām:

1) vecāmamma 1958. gadā, kad Latvija bija zem citas valsts karoga, kopā ar diviem maziem bērniem nolēma bēgt, jo vairs nevarēja paciest vardarbīgo vīru. Bēgt no savas mājas, kurā dzīvoja trešajā paaudzē, no savas dzimtenes pēc iespējas tālāk, jo tā turpināties vairs nevarēja. Sarunāja ar kaimiņu, ka viņš nogādās līdz tuvākajai stacijai, kurā ar vilcienu tad varēs doties tālāk. Braucot garām kaimiņu mājām, šoferis lika noliekt galvas, lai mašīnā neredzētu pasažierus un līdz varmākam nenonāktu ziņa par bēgšanu. Bēga, kur acis rāda, pāri robežai, tai robežai, kuru pieļāva padomju vara. Uz Kazahstānu. Kādēļ tieši šī valsts, jo tak nav nekāda sakara, ne radniecības, ne kas zināms? Tieši tādēļ, pēc iespējas tālāk, lai neatrod. Ierodoties svešā zemē, bērniem nezinot ne kazahu, pat ne krievu valodu, bez naudas un apģērba, atradās izpalīdzīgas "sievas", kuras palīdzēja. Tā svešā zemē 8 gadus;¹

2) kādā civillietā laulības laikā tika liegts ēst gaļu, "sprāgoņas" nav jāēd. Bija epizode, kad tika izmesta kosmētika, lai citi vīrieši neskatītos. Vienmēr stingri tika noteikts, kādu apģērbu drīkst valkāt un cik garas drīkst būt kleitas. Pieteicējai tika lauzītas rokas, ja aizstāvēja bērnu. Vienmēr lika izskalot bērna izlietotos pamperus, jo pretējā gadījumā tiek izpostīta bērna enerģētika. Neļāva svinēt ne Ziemassvētkus, ne Lieldienas, jo tie esot "žīdu svētki";²

3) lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu noteikšanu laulātais ieradās pie sievas un, greizsirdības vadīts, paņēma nazi un draudēja iespējamai prasītājai ar izrēķināšanos, kā arī, saprotot, ka iespējamā prasītāja par notikumu ziņojusi Valsts policijai, dodoties projām, draudēja nodurt;³

4) krimināllietā pieņemts notiesājošs spriedums, kurā radinieki dzīvoklī atrada sievietes līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par slepkavību aizturēts mirušās dzīvesbiedrs. Pēc kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas dzīvesbiedrs tīši iesita vienu reizi ar dūri sievietei pa galvu, pēc kā viņa nokrita uz zemes, un iespēra 11 reizes ar kājām viņai pa galvu, 16 reizes pa krūškurvi un 14 reizes pa augšējām un apakšējām ekstremitātēm;⁴

5) alkohola reibuma stāvoklī persona piegāja pie savas faktiskās sievas, kura gulēja gultā, un, izmantojot savu fizisko pārsvaru, izdarīja viņai trīs stiprus un mērķtiecīgus dūrienus ar virtuves nazi krūšu kreisajā pusē, sirds rajonā.⁵

No uzskaitītajiem piemēriem var redzēt vardarbības izpausmju dažādību atšķirīgās dzīves situācijās. Pārsvarā tā iesākas ar šķietami nebūtiskiem, ikdienišķiem sīkumiem, līdz kā sniega bumba pāraug nekontrolētos varmākas pāridarījumos saviem upuriem. Jo ilgāk turpinās vardarbība, jo grūtāk upurim ir pārtraukt vardarbības ciklu, jo upuris pārņem līdzatkarīgā uzvedības modeli, kā arī šīs attiecības regulāri nonāk pie "medusmēneša" fāzes, kad varmāka izrāda nožēlu par savu rīcību, kas savukārt upurim rada maldīgu cerību par situācijas uzlabošanos.

Sabiedrības labklājību kopumā ietekmē tās indivīdi, savukārt katras personības attīstību būtiski ietekmē tas, kādā ģimenē indivīds ir uzaudzis. Vardarbība ģimenē apdraud ģimenes labklājību un stabilitāti, jo diemžēl pastāv liela varbūtība, ka no vardarbīgām ģimenēm pieredzētā uzvedība tiek turpināta arī nākamajās paaudzēs, kā rezultātā ļaunums rada ļaunumu. No tā cieš līdzcilvēki ģimenēs un mācību iestādēs, kopumā izaudzinot indivīdus, kuriem ir emocionālas traumas. Personām, kuras cietušas no vardarbības, ir grūtības socializēties sabiedrībā, darba attiecībās un grūtības veidot veselīgas ģimeniskas attiecības. Tādējādi nereti tiek izaudzinātas kriminālas personas, kuru uzraudzība vēlāk jāuzņemas valstij uz sabiedrības rēķina.

Uz vardarbību jebkurā sabiedrības daļā nevar vienaldzīgi noraudzīties kā uz personisku (individuālu) problēmu. Ievērojot šī jautājuma aktualitāti, autore rakstā aplūkos gan atsevišķus civiltiesiskā regulējuma aspektus, gan, ņemot vērā, ka pagaidu aizsardzības regulējums pret vardarbību ir cieši saistīts ar citām tiesību normām, no krimināltiesību, administratīvā procesa un administratīvās atbildības tiesību viedokļa.

Subjektu loks, kas var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

Civilprocesa likuma 30.⁵ nodaļa par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paredz tiesības personām, kuras cietušas no vardarbības, vai atsevišķos likumā paredzētajos gadījumos bērnu vecākiem, aizbildņiem, bāriņtiesai, prokuroram vai ar policijas starpniecību iesniegt pieteikumu pirms vai pēc prasības celšanas, sagatavotu to atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama: 1) prasībās par laulības šķiršanu vai tās atzīšanu par spēkā neesošu; 2) prasībās personisku aizskārumu dēļ (Civillikuma Saistību tiesību 19. nodaļas pirmā apakšnodaļa); 3) prasībās, kas saistītas ar kopīgā mājokļa dalīšanu vai tās lietošanas kārtības noteikšanu personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā (piemēram, kopīpašuma izbeigšana, īres (nomas) tiesisko attiecību nodibināšana vai izbeigšana, kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšana, laulāto mantas sadale); 4) visos strīdos, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.⁶

Pieteikumu var iesniegt: 1) laulātie vai bijušie laulātie; 2) personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; 3) personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; 4) personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; 5) personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; 6) personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.⁷

Piemēram, kāda lietā apelācijas instances tiesa atcēlusi pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanu pirms prasības celšanas, jo starp pusēm ar tiesas spriedumu ir atrisināts strīds par saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšanu.