Bērna māja jeb Barnahus (islandiešu valodā – māja bērniem) ir starptautiski atzīta pieeja darbā ar vardarbībā cietušiem bērniem, kuras galvenais uzdevums ir koordinēt paralēli notiekošo kriminālizmeklēšanu, medicīnisko un psihosociālo atbalstu cietušajam bērnam.1
Kad bērns cietis no vardarbības, ieslēdzas vairāki reaģēšanas mehānismi – policijā, ārstniecības iestādē, sociālajā dienestā, bāriņtiesā. Nereti reaģēšanas ķēdē iesaistītas vēl citas institūcijas un speciālisti – tiesu eksperti, ārpusģimenes aprūpes iestādes, krīžu centri, skolas mentālās veselības speciālisti un citi. Katra no šīm iestādēm atbilstoši savām funkcijām un pilnvarām rīkojas, iesaistot intervencēs arī cietušo bērnu. Bērna mājas modelis nodrošina bērnam piemērotu vidi un "viena kontaktpunkta pieeju", kur nevis bērns dodas no viena speciālista pie otra, bet šo dažādo jomu speciālisti pulcējas zem viena jumta, lai darbības ar cietušā bērna iesaisti būtu koordinētas, efektīvas un vienlaicīgi saudzējošas bērnam.
Bērna mājas modeļa pirmsākumi Eiropā meklējami 1998. gadā, kad šādu pieeju pirmo reizi ieviesa Islandē. Ar Bērna mājas ideju cieši saistīts Bragi Gudbrandsona (Bragi Guðbrandsson) vārds, kurš tolaik bija sociālais darbinieks Islandē, pēc tam pirmās Bērna mājas vadītājs, vēlāk Lansarotes komitejas viceprezidents, ANO Bērnu tiesību komitejas pārstāvis un aktīvs Barnahus lobijs visā pasaulē. Bragi savā sociālā darbinieka ikdienas darbā novēroja, cik fragmentēta ir sistēma un cik ļoti no seksuālas izmantošanas cietušais bērns līdzinās objektam, ko pārsūta no policijas uz tiesu ekspertīzi, no ekspertīzes uz sociālo dienestu, no sociālā dienesta pie ārsta un citur. Katram no šiem speciālistiem bērns ir spiests izstāstīt, kas ar viņu noticis, tādā veidā atkārtojot traumējošo stāstu atkal un atkal, reizēm mēnešu un gadu garumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
