2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 152. un 153. pantā, kas būtiski palielina psihologa kā speciālista lomu nepilngadīgo kā īpaši aizsargājamo cietušo (turpmāk – nepilngadīgo cietušo) nopratināšanā. 2018. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Psihologu likumam, tika noregulēta psihologu profesionālā darbība un izvirzītas jaunas prasības psihologiem saistībā ar profesionālo darbību. Atbilstoši Psihologu likumam nepilngadīgo cietušo nopratināšana kriminālprocesā nav uzskatāma par psihologa profesionālo darbību. Savukārt KPL kontekstā psihologa kā speciālista pienākums ir veikt nepilngadīgo personu nopratināšanu. Tādēļ būtiski ir izvērtēt, kāda ir psihologa kā speciālista kompetence nepilngadīgo cietušo nopratināšanā kriminālprocesā.
Nepilngadīgo cietušo nopratināšanas īpatnības kriminālprocesā
Tiesiskais regulējums attiecībā uz nepilngadīgo cietušo nopratināšanu kriminālprocesā laika gaitā ir mainījies. Mainījusies ir arī psihologa kā speciālista loma nepilngadīgo cietušo nopratināšanā.
Spēkā esošā KPL redakcija nosaka būtisku psihologa lomas pieaugumu nepilngadīgā nopratināšanā, praktiski liedzot procesa virzītājam pašam veikt nepilngadīgo, kuri cietuši no noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem, nopratināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.