Turpinājums.

Raksta sākums “Jurista Vārdā” Nr. 40, 01.10.2024.

IV. Miesas bojājumu kompensācijas regulējums Baltijas valstīs un unifikācijas dokumentos

Citu valstu pieeju miesas bojājumu kompensācijai savulaik sekmīgi un izvērsti ir analizējis Dr. iur. Jānis Kubilis.¹ Taču līdz šim mazāka uzmanība miesas bojājumu kompensācijas apmēra jautājumā ir veltīta mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai. Tā kā bieži tiekam salīdzināti tieši ar Baltijas kaimiņiem, turpmāk sniegts kodolīgs apskats par miesas bojājumu kompensācijas apmēru Lietuvā un Igaunijā.

Lietuvā nemantiskā kaitējuma prasījuma pamats ir nostiprināts Lietuvas Civilkodeksā.² Atbilstoši Lietuvas Civilkodeksa 6.250. panta pirmajai daļai par nemantisko kaitējumu uzskata personas ciešanas, emocionālos pārdzīvojumus, neērtības, garīgo satricinājumu, emocionālo depresiju, pazemojumu, reputācijas pasliktināšanos, saskarsmes iespēju samazināšanos u.tml., ko tiesa novērtē naudas izteiksmē. Lietuvas privāttiesībās prasījumam par nemantiskā kaitējuma atlīdzību ir jāpiemēro “klasiskie” civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumi, kuri ir tādi paši kā Latvijā.³

Nemantiskā kaitējuma (t.sk. miesas bojājumu) kompensācijas aprēķina pamatprincipi ir noteikti Lietuvas Civilkodeksa 6.250. panta otrajā daļā. Minētā tiesību norma noteic, ka tiesa, aprēķinot atlīdzību par nemantisko kaitējumu, ņem vērā ciestā kaitējuma sekas, tā smagumu un apmēru. Tāpat ņemama vērā ir arī cietušā vaina, šīs personas mantiskais stāvoklis, nodarītā mantiskā kaitējuma apmērs, kā arī citi apstākļi, kas var ietekmēt cietušā kaitējumu (tiesu praksē un tiesību doktrīnā ir atzīts, ka apsveramo kritēriju saraksts nav izsmeļošs). Tā kā Lietuvas likumdevējs nav noteicis nemantiskā kaitējuma robežas, īpašu mehānismu vai formulu tā aprēķināšanai, tiesai ir plaša rīcības brīvība piešķirt cietušajam taisnīgu un pilnīgu kompensāciju par nodarīto nemantisko kaitējumu.⁴

Kā tas kļūst redzams no minētā, kompensācija par miesas bojājumiem Lietuvā vismaz formāli šobrīd tiek noteikta, balstoties uz līdzīgiem apsvērumiem, kādi tie ir Latvijā. Proti, Lietuvā, tāpat kā Latvijā, nepastāv pārskatāmu un precīzu kritēriju tam, kā ir nosakāma kompensācija par miesas bojājumiem. Domājams, līdzīgās miesas bojājumu kaitējuma kompensācijas sistēmas dēļ nemantiskā kaitējuma apmērs arī Lietuvas tiesību sistēmā ir salīdzinoši zems.⁵ Secīgi Lietuvas regulējums vai prakse neļauj rast risinājumus Latvijas problēmām miesas bojājumu kompensācijas jomā.

Igaunijas Saistību tiesību likuma⁶ 7. nodaļa, kas veltīta kaitējuma atlīdzībai, izdala dažādus kaitējuma veidus. Saistību likuma 134. panta otrā daļa paredz, ka, gadījumā, ja ir pienākums atlīdzināt kaitējumu, kas radies, atņemot personai brīvību, nodarot miesas bojājumus (aizskarot veselību) vai pārkāpjot citas personas tiesības, cietušajai personai ir izmaksājama saprātīga naudas summa par nemantisko kaitējumu. Piešķirtās kompensācijas apmērs par miesas bojājumiem galvenokārt ir atkarīgs no miesas bojājumu (veselības aizskāruma) smaguma, kā arī citām negatīvām nemateriālām sekām, kas radušās fiziskā ievainojuma dēļ. Tāpat ņemamas vērā ir cietušajam radītās sekas, t.i., paredzamais “sāpju lielums”, kā arī iespējamā paša cietušā vainas pakāpe.⁷

Secīgi Igaunijā, tāpat kā Lietuvā, arī nepastāv konkrēti kritēriji miesas bojājumu kompensācijas noteikšanai, padarot visu Baltijas valstu regulējumu šajā ziņā līdzīgu. Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijas tiesām nākas vērtēt katru situāciju individuāli, galvenokārt izspriežot lietu pēc saviem ieskatiem.