Jau tradicionāli gadu noslēdzošais žurnāla “Jurista Vārds” numurs ir veltīts administratīvo tiesību un procesa jautājumiem. Šogad administratīvās tiesas svinēja savu pirmo divdesmitgadi un vienlaikus arī 20 gadus kopš mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā. Tāpēc šajā reizē “Jurista Vārds” veltīts Eiropas vērtību īstenošanai administratīvajā justīcijā.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā bija pagrieziena punkts, ar kuru visiem uzskatāmā veidā tika parādīta mūsu valsts atgriešanās pie Rietumu pasaules vērtībām un principiem pēc atbrīvošanās no padomju okupācijas. Tas, ka gadiem ilgais darbs pie Administratīvā procesa likuma izstrādes un līdz ar to arī pie administratīvo tiesu izveides noslēdzās vien dažus mēnešus pirms tam, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, bija drīzāk sakritība nekā apzināta likumdevēja izšķiršanās. Tomēr šāda notikumu gaita veicināja to, ka administratīvās tiesas jau kopš izveides ir bijušas katalizators Eiropas vērtību īstenošanā gan konkrētu tiesisko strīdu risināšanā, gan arī Latvijas tiesību sistēmā kopumā. Šobrīd nevienam juristam vairs nav jaunums, ka administratīvo tiesu praksē nonāk plašs Eiropas Savienības kopējā līmenī regulētu jautājumu loks un ka administratīvās tiesas, risinot ar tiem saistītos strīdus, aktīvi iesaistās dialogā ar Eiropas Savienības Tiesu.

Vienlaikus nevar noliegt, ka Eiropas Savienības tiesību un to pamatā esošo vērtību īstenošana administratīvajai justīcijai rada arī izaicinājumus. Kā šajā numurā publicētajā rakstā par Eiropas Savienības ietekmi uz Latvijas tiesisko sistēmu atzinis Dr. iur. Jānis Pleps, Eiropas Savienības tiesību klātesība nacionālajā tiesību sistēmā padara tiesību piemērošanu arvien sarežģītāku un faktiski nozīmē, ka vairs nav vienkāršu un mazu lietu.¹ Tas neizbēgami noved arī pie kļūdām. Arī žurnāla “Jurista Vārds” lappusēs administratīvajām tiesām tikusi veltīta kritika par gadījumiem, kad tiesai, iespējams, vajadzēja, bet tā tomēr nevērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju.² Tāpat varētu diskutēt, vai administratīvās tiesas, ņemot vērā to aktīvo vēršanos ar pieteikumiem Satversmes tiesā par nacionālo tiesību normu spēkā esību, pamatoti nekad nav saskatījušas nepieciešamību vērsties Eiropas Savienības Tiesā par Eiropas Savienības tiesību normu spēkā esību.³ Tātad joprojām ir vieta attīstībai Eiropas Savienības tiesību piemērošanas praksē, un salīdzinoši veiksmīgā Eiropas vērtību integrācija administratīvajā justīcijā administratīvo tiesu pastāvēšanas pirmajā divdesmitgadē pati par sevi nav pamats ieslīgt paštīksmē.

Arī šā “Jurista Vārda” lappusēs administratīvās justīcijas pārstāvji nav vairījušies pašreflektēt un kritiski novērtēt administratīvo tiesu sistēmas trūkumus, piemēram, tiesvedības ilgumu.

Gada nogalē, kas ierasti ietver arī atskatīšanos uz aizvadīto gadu, aicinu to darīt arī katram juristam. Jo ne mūsu valsts un administratīvās tiesas kā tās demokrātijas izpausmes neatņemama sastāvdaļa, ne Eiropas integrācijas projekts Eiropas Savienības veidolā paši par sevi nepastāv vakuumā – tos visupirms veidojam mēs paši. Un tikai ar katra personisko ieguldījumu panāksim Rietumu, nevis mums blakus esošā Austrumu kaimiņa vērtību īstenošanu mūsu valstī.