Ievads

Šogad aprit 10 gadi kopš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tika veikta publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma reforma, tomēr tās mērķi atbilstoši Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā atzītajam nav sasniegti pilnībā. Tas raisa pārdomas, liek iedziļināties, kāpēc tā, kā arī meklēt risinājumus.

Raksta mērķis ir iedrošināt publiskajos iepirkumos ieinteresētās personas un pretendentus aizstāvēt savas tiesības un tiesiskās intereses, lai publisko iepirkumu procedūras mūsu valstī kļūtu par tādām, kurās efektīvi darbojas ES tirgus pamatprincipi, tostarp brīva un godīga konkurence, vienlīdzīga attieksme un pārskatāmība.

Eiropas Revīzijas palātas secinājumi par publiskajiem iepirkumiem ES

Pirms 10 gadiem tika veikta viena no būtiskākajām ES publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reformām. Proti, 2014. gadā tika atceltas direktīvas 2004/18/EK¹ un 2004/17/EK,² to vietā pieņemot direktīvas 2014/24/ES³ un 2014/25/ES,⁴ kā arī pieņemta vēl viena jauna direktīva 2014/23/ES.⁵ Šīs reformas mērķis bija padarīt iepirkumus elastīgākus (vienkāršot procedūras), uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi publiskajiem līgumiem un veicināt stratēģiskāku publiskā iepirkuma izmantošanu, lai sasniegtu labāku iznākumu. Tāpat reformas uzdevums bija pastiprināt pārredzamības prasības un noteikumus par godprātību, lai cīnītos pret korupciju un krāpšanu.

Minētās direktīvas bija jātransponē valstu tiesību aktos. Latvijā tas tika izdarīts, pieņemot Publisko iepirkumu likumu, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, kas stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī, un grozījumus Publiskās un privātās partnerības likumā, kuri stājās spēkā 2017. gada 1. maijā.

No minētajām direktīvām un likumiem izriet publiskā iepirkuma pamatprincipi, kas piemērojami visā ES iekšējā tirgū, tostarp iepirkuma procedūras atklātums, piegādātāju brīva konkurence un vienlīdzīga attieksme pret tiem, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana.⁶

Pagājušā gada nogalē Eiropas Revīzijas palāta publicēja īpašo ziņojumu “Publiskais iepirkums Eiropas Savienībā”,⁷ kurā analizēja konkurences attīstību publiskajos iepirkumos ES iekšējā tirgū, dalībvalstīs un reģionos, kā arī konkrētās nozarēs 10 gadu laika periodā no 2011. gada līdz 2021. gadam, tostarp aplūkojot, vai 2014. gada reformai šajā ziņā ir bijusi kāda ietekme. Minētajā ziņojumā kā galvenie secinājumi norādīti: desmit gados laikposmā līdz 2021. gadam konkurence, piesakoties uz publiskā iepirkuma līgumiem, ir samazinājusies; ar ES direktīvu 2014. gada reformu nav izdevies šo tendenci pavērst pretējā virzienā. Šādi secinājumi piesaista uzmanību un liek iedziļināties, kādi tam ir bijuši iemesli un kādi Eiropas Revīzijas palātas secinājumi ir bijuši par publiskajiem iepirkumiem Latvijā.

Revīzijā atzīts, ka pēdējos desmit gados gandrīz divkāršojies to procedūru īpatsvars, kurās iesniegts viens piedāvājums. Viena piedāvājuma procedūra nozīmē, ka par attiecīgo publisko iepirkumu interesi izrāda tikai viens uzņēmums un tiek iesniegts tikai viens piedāvājums. Tādos gadījumos, tā kā nav konkurences, līgumslēdzēja iestāde vai nu pieņem vienīgo saņemto piedāvājumu, vai arī pārtrauc procedūru.⁸ Latvijā iepirkuma procedūras ar viena piedāvājuma iesniegšanu ir nedaudz zem ES vienotā tirgus rādītāja, tomēr šis rādītājs tik un tā ir augsts, un šādu gadījumu skaits revīzijas pārskata periodā ir faktiski divkāršojies, tāpat kā vidēji ES vienotajā tirgū. Tāpat revīzijā atzīts, ka publiskais iepirkums nav kļuvis vieglāk administrējams, mazo un vidējo uzņēmumu dalība iepirkumos nav palielinājusies, joprojām neizdodas nodrošināt godprātību un pārredzamību.

Eiropas Komisija atbildēs uz Eiropas Revīzijas palātas revīzijas ziņojumu ir norādījusi, ka publiskā iepirkuma direktīvās dalībvalstīm nav paredzēts pienākums novērtēt konkurences līmeni publiskā iepirkuma jomā un ziņot par to Komisijai. Veicot valstu un ES publiskā iepirkuma tirgus uzraudzību, tiek izmantoti galvenokārt ES līmenī pieejamie instrumenti, piemēram, dalībvalstu pienākums ziņot par publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus un piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām Tender Electronic Daily (TED) datubāzē, kā arī statistikas informācija.⁹

Iespējams, ka šeit arī ir atbilde, kāpēc publiskā iepirkuma procedūrās konkurences efektivitāte netiek nepārtraukti uzraudzīta un Eiropas Revīzijas palātas atzinumi šajā aspektā ir tik neglaimojoši. Protams, var piekrist Eiropas Komisijas norādei, ka konkurence ir atkarīga no publiskā iepirkuma procedūras pārvaldības, tai skaitā tās plānošanas un saziņas ar tirgu, konkursa atbilstīgas publicēšanas, konkursa priekšmeta, līguma darbības ilguma, kā arī pietiekama piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Izšķirīgi kritēriji, kas nav kvantitatīvi nosakāmi, ir iepircēju administratīvās spējas un profesionalizācijas līmenis.¹⁰ Tāpat var atrast citus izskaidrojumus, tostarp saistībā ar datu apkopošanas metodiku. Tomēr tas neatbild uz jautājumu, vai no uzraugošo iestāžu puses ir darīts pietiekoši, lai nepieļautu publiskajos iepirkumos konkurences samazināšanos, un kāpēc nav pilnīgi sasniegti reformas mērķi.