17. Decembris 2024 /NR. 51/52 (1369/1370)
Intervija
Administratīvā tiesa, tiesnesis un lieta cauri laikiem
Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa, senators Aldis Laviņš un Administratīvās rajona tiesas tiesnese Lāsma Lipkina intervijā Ilzei Butkui

Šis gads aizvadīts administratīvās tiesas jubilejas zīmē. Pirms 20 gadiem tika izveidota mūsdienu administratīvās justīcijas sistēma: darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Šīs tiesas turpina 1921. gadā Satversmes sapulces Latvijas Republikā iedibināto administratīvās justīcijas tradīciju, kas tika pārtraukta padomju okupācijas laikā.

Jubileja ir piemērots brīdis, lai ielūkotos pagātnē, izvērtētu šā brīža situāciju un apsvērtu nākotnes prognozes. Atzīmējot mūsdienu Latvijas administratīvo tiesu 20 gadu jubileju, 26. aprīlī Rīgā notika svinīgs sarīkojums, kurā ar saviem uzskatiem par šo justīcijas zaru dalījās trīs dažādu paaudžu administratīvie tiesneši, un viņi tiek intervēti arī šajā “Jurista Vārdā”.

Atskatīties uz administratīvo tiesu pirmsākumiem ir aicināts Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagadējais Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Pārdomās par šā brīža situāciju dalās bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, šobrīd Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa. Savukārt apsvērt nākotnes prognozes ir piedāvāts visjaunākajai Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Lāsmai Lipkinai. Tiesnešus izjautāja Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus.

  Aldis Laviņš

Kādas ir jūsu atmiņas par laiku, kad Administratīvā apgabaltiesa uzsāka savu darbu?

A. Laviņš: No pašām pirmajām dienām man atmiņā palikuši remontdarbi. Telpas vēl nebija iekārtotas. Bija tikai kanceleja, kurā strādāja tās vadītāja, lai pieņemtu ienākošās lietas. Viscaur virmoja krāsas smarža un putekļi. Tādos apstākļos sākām. No nulles punkta bija jāizveido tiesas lietvedība, jāveic personāla atlase, jāpieņem iekšējie normatīvie akti, lai noteiktu tiesas darba kārtību, un vienlaikus uzsākām arī tiesas tradīciju veidošanu.

Sajūtu līmenī atmiņā ir palikusi ļoti labā atmosfēra, kas valdīja starp tiesnešiem, tiesnešu palīgiem un pārējiem darbiniekiem. Mēs bijām ļoti saliedēta komanda. Bieži rīkojām kopīgas aktivitātes – paši organizējām savas sporta spēles, Ziemassvētku pasākumus. Tas ļāva rast savstarpējo atbalstu, kas kopā ar entuziasmu deva papildu enerģiju un palīdzēja izturēt intensīvo darba slodzi.

Kā tiesas priekšsēdētājs nenoliedzami saskārāties ar dažādiem izaicinājumiem. Kādi tie bija?

Īsts pārbaudījums bija lietu izskatīšanas termiņi. Ikvienam ir skaidrs, ka situācija, kurā cilvēkam ir jāgaida vairāki gadi uz administratīvās tiesas spriedumu vienā instancē, nav pieņemama. Turklāt sabiedrībai bijām solījuši, ka administratīvās tiesas nodrošinās ātru un efektīvu lietu izskatīšanu.

Lai gan sākumā bija sešas tiesneša amata vietas, darbu sākām tikai četri. Pirmās lietas no Administratīvās rajona tiesas saņēmām, tiklīdz tās tika izskatītas pirmajā instancē. Taču bija likuma regulējums, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas savā lietvedībā esošās administratīvās lietas ar procesa dalībnieku piekrišanu var pārsūtīt izskatīšanai atbilstošās instances administratīvajai tiesai.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 51/52 (1369/1370)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties