Šis gads aizvadīts administratīvās tiesas jubilejas zīmē. Pirms 20 gadiem tika izveidota mūsdienu administratīvās justīcijas sistēma: darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Šīs tiesas turpina 1921. gadā Satversmes sapulces Latvijas Republikā iedibināto administratīvās justīcijas tradīciju, kas tika pārtraukta padomju okupācijas laikā.
Jubileja ir piemērots brīdis, lai ielūkotos pagātnē, izvērtētu šā brīža situāciju un apsvērtu nākotnes prognozes. Atzīmējot mūsdienu Latvijas administratīvo tiesu 20 gadu jubileju, 26. aprīlī Rīgā notika svinīgs sarīkojums, kurā ar saviem uzskatiem par šo justīcijas zaru dalījās trīs dažādu paaudžu administratīvie tiesneši, un viņi tiek intervēti arī šajā “Jurista Vārdā”.
Atskatīties uz administratīvo tiesu pirmsākumiem ir aicināts Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagadējais Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Pārdomās par šā brīža situāciju dalās bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, šobrīd Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa. Savukārt apsvērt nākotnes prognozes ir piedāvāts visjaunākajai Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Lāsmai Lipkinai. Tiesnešus izjautāja Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus.
Aldis Laviņš
Kādas ir jūsu atmiņas par laiku, kad Administratīvā apgabaltiesa uzsāka savu darbu?
A. Laviņš: No pašām pirmajām dienām man atmiņā palikuši remontdarbi. Telpas vēl nebija iekārtotas. Bija tikai kanceleja, kurā strādāja tās vadītāja, lai pieņemtu ienākošās lietas. Viscaur virmoja krāsas smarža un putekļi. Tādos apstākļos sākām. No nulles punkta bija jāizveido tiesas lietvedība, jāveic personāla atlase, jāpieņem iekšējie normatīvie akti, lai noteiktu tiesas darba kārtību, un vienlaikus uzsākām arī tiesas tradīciju veidošanu.
Sajūtu līmenī atmiņā ir palikusi ļoti labā atmosfēra, kas valdīja starp tiesnešiem, tiesnešu palīgiem un pārējiem darbiniekiem. Mēs bijām ļoti saliedēta komanda. Bieži rīkojām kopīgas aktivitātes – paši organizējām savas sporta spēles, Ziemassvētku pasākumus. Tas ļāva rast savstarpējo atbalstu, kas kopā ar entuziasmu deva papildu enerģiju un palīdzēja izturēt intensīvo darba slodzi.
Kā tiesas priekšsēdētājs nenoliedzami saskārāties ar dažādiem izaicinājumiem. Kādi tie bija?
Īsts pārbaudījums bija lietu izskatīšanas termiņi. Ikvienam ir skaidrs, ka situācija, kurā cilvēkam ir jāgaida vairāki gadi uz administratīvās tiesas spriedumu vienā instancē, nav pieņemama. Turklāt sabiedrībai bijām solījuši, ka administratīvās tiesas nodrošinās ātru un efektīvu lietu izskatīšanu.
Lai gan sākumā bija sešas tiesneša amata vietas, darbu sākām tikai četri. Pirmās lietas no Administratīvās rajona tiesas saņēmām, tiklīdz tās tika izskatītas pirmajā instancē. Taču bija likuma regulējums, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas savā lietvedībā esošās administratīvās lietas ar procesa dalībnieku piekrišanu var pārsūtīt izskatīšanai atbilstošās instances administratīvajai tiesai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.