Lai gan uzņēmuma pāreja ir normāla parādība komercvidē, tās rezultātā komersanti nereti kļūst maksātnespējīgi. Savukārt maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) uzdevums ir mazināt sekas, ko izraisījusi parādnieka neveiksmīgā uzņēmējdarbība. Ņemot vērā uzņēmuma pārejas dabu, kļūst aktuāls jautājums par tās negatīvo izpausmju novēršanu. Praksē pastāv atšķirīga izpratne par prasījumiem, ar kuriem administrators var atgūt parādnieka mantu, ja konstatē uzņēmuma pāreju. Rakstā tiks aplūkots uzņēmuma pārejas institūts caur maksātnespējīgā parādnieka prizmu, kā arī iespējamie prasījumu veidi, kurus administrators var celt, konstatējot uzņēmuma pāreju.
Uzņēmuma pārejas ietekme uz maksātnespējīgo parādnieku
Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kuras komersants izmanto komercdarbības veikšanai (Komerclikuma 18. pants). Arī uzņēmums var būt civiltiesiskās apgrozības objekts – to var pirkt, pārdot, dāvināt utt. Šāds darījums atzīstams par uzņēmuma pāreju.
Uzņēmuma pāreja pati par sevi ir pieļaujama. Biznesa pārdošana, neatsavinot pamatkapitāla daļas vai akcijas, ir pieļaujama un pat ierasta prakse komercvidē. Arī maksātnespējas procesa ietvaros uzņēmuma pāreja tiek piemērota. Maksātnespējas likuma 114. pants paredz parādnieka uzņēmumu kā mantas kopuma pārdošanu, ko veic administrators. Vienlaikus šā panta trešā daļa garantē kreditoriem, ka to ieguvumam no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi. Likumdevējs tādējādi nodrošinājis uzņēmuma pārejas atbilstību kreditoru interesēm.
Tomēr ne visos gadījumos uzņēmuma pāreja norit godprātīgi un atbilstoši kreditoru labākajām interesēm. Uzņēmuma pāreja praksē bieži tiek izmantota, lai izvairītos no saistību izpildes, pārnesot aktīvus pie cita tiesību subjekta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
