Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, apritēs jau 17 gadi, kopš ir izveidota Latvijas Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – Komisija). Tās darba aizsākumi bija laikā, kad sabiedrībā plašu rezonansi raisījušās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” dēļ uzticība tiesu varai bija iedragāta, skandāls un tā sekas meta lielu ēnu pār visu tiesu sistēmu. Šādos apstākļos izveidotā ētikas komisija kļuva par vienu no pašregulācijas instrumentiem, ar kura palīdzību censties atjaunot tiesu varas reputāciju, demonstrējot apņēmību sistēmu sakārtot arī no iekšienes. Un, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un apliecinātu spēju pašiem atzīt un risināt kļūdas savā darbā, tiesneši ir izvēlējušies atklātības pieeju jautājumos, kas skar viņu profesionālo ētiku. Taču sabiedrības uzticība nav kas tāds, ko var iemantot vienreiz un uz visiem laikiem, par to ir jāgādā nepārtraukti. Tādēļ šī tematiskā izdevuma ietvaros aicinājām uz sarunu Komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu, lai iztaujātu par tiesnešu pieredzi profesionālās ētikas jomā un noskaidrotu, kādus ieguvumus sniedz atklātība pret sabiedrību. D. Makarova Komisijā darbojas kopš 2022. gada septembra, bet no 2024. gada jūnija ir tās priekšsēdētāja.
Sarunas ievadam, lūdzu, pastāstiet nedaudz plašāk, kā normatīvi ir regulēts un organizēts Komisijas darbs?
Komisijas darbu un izveidošanu pamatā regulē divi normatīvie akti – likuma “Par tiesu varu” 14.1 nodaļa un Tiesnešu ētikas komisijas reglaments, ko apstiprina Tieslietu padome. Arī tiesnešu ētikas normu avoti, ar kuriem pamatā strādājam, ir divi: Latvijas Tiesnešu ētikas kodekss un tiesnešu ētikas Bangaloras principi. Visi šie dokumenti ir brīvi pieejami portālā tiesas.lv.1
Galvenais Komisijas mērķis un uzdevums ir skaidrot tiesnešu ētikas normas, tās interpretēt un vērtēt tiesnešu rīcības, uzvedības atbilstību šīm normām, ko satur kodekss un Bangaloras principi.
Likums nosaka, ka Komisija ir pašpārvaldes institūcija, tātad to komplektē paši tiesneši. Šī komplektēšana notiek tādā veidā, ka tiesneši ievēl paši savus kolēģus. Šī ievēlēšana nav formāls process. Proti, likums noteic, ka par Komisijas locekli var būt tikai tāds tiesnesis, kuram ir nevainojama reputācija un dziļa izpratne par profesionālās ētikas normām un vispār arī par juridiskās ētikas normām. Tāpēc tam, kurš izvirza savu kolēģi darbam šajā komisijā, ir jāpamato sava kandidāta atbilstība prasībām. Pēc tam visam tiesnešu korpusam ir iespēja kandidātiem uzdot jautājumus, un kandidātiem attiecīgi ir sevi jāprezentē un jāatbild uz uzdotajiem jautājumiem, tādā veidā apliecinot un pierādot, ka viņiem ir šim darbam nepieciešamā izpratne un prasmes. Tā nav ikdienišķa pamata lieta, ko tiesnesis dara katru dienu. Katru dienu spriež tiesu, bet strādāt ar ētikas normām ir kas cits.
Pēc kandidātu iztaujāšanas tiesnešiem tiek dots laiks visu apdomāt, izsvērt, izvērtēt un izdarīt savu izvēli. Tad Tiesnešu konferencē, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu tiek izvēlēts Komisijas sastāvs. To veido desmit tiesneši. Komisijas loceklis tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Viņu var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Tātad maksimāli ir astoņi gadi pēc kārtas. Savukārt Komisijas locekļi no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un tā vietnieku, kas nodarbojas ar visiem organizatoriskajiem jautājumiem un pārstāv Komisiju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.