Civilprocesa likuma izmaiņas ir kļuvušas par ierastu lietu biežo grozījumu dēļ, kad nereti tie tiek veikti ar mērķi ieviest kādas direktīvas prasības, tehniski sakārtot konstatētās prakses trūkumus vai arī sniegt speciālu regulējumu īpašu materiāltiesisku attiecību regulējumam. Būtiskas reformas, lai uzlabotu vai izstrādātu kādu no civilprocesa institūtiem, nākas piedzīvot salīdzinoši reti. Tomēr jaunākie grozījumi, kas ir spēkā no šā gada 1. aprīļa, ir tieši tādi.
Valsts nodevu reforma
Saistībā ar tiesvedības izmaksām un obligāti veicamajiem maksājumiem – valsts nodevu, drošības naudu un citiem regulētiem tiesāšanās izdevumiem – civilprocesā beidzamajos gados ir aizsāktas būtiskas reformas, kuras rezultējušās ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā1 (turpmāk – CPL). Jāatzīst, ka beidzamie grozījumi,2 kuru spēkā stāšanās datums ir noteikts 2025. gada 1. aprīlis, skar visai nozīmīgu tiesāšanās izdevumu jautājumu – valsts nodevas. Varētu teikt, ka no CPL 34. panta detalizētā valsts nodevu apmēra un noteiktās aprēķināšanas kārtības regulējuma pāri ir palikusi tikai panta pirmās daļas grozītā ievaddaļa, taisot atsauci uz jaunu CPL 3. pielikumu.
Atskatoties vēsturiski, pašlaik esošo valsts nodevu apmēru slieksnis lielākajā daļā prasību nav ticis pārvērtēts kopš 2013. gada 1. janvāra, kad tika noteikts tā brīža minimālās valsts nodevas apmērs mantiska rakstura prasībām un valsts nodevas apmērs nemantiska rakstura prasībām ar vēlākām izmaiņām, kas saistījās ar eiro ieviešanu Latvijā un vēlāku (2016. gada 8. decembra CPL grozījumi) valsts nodevu likmju noapaļošanu līdz veseliem skaitļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.