Mūsu valstī

pēdējos gados ir pievērsta pastiprināta uzmanība likumu sakārtošanai, jo visi vēlamies dzīvot jaunā (citā) sabiedrībā, tomēr nereti domāšana rit vecajās sliedēs. Protams, tagad ir pagrūti orientēties visos likumos, jo tos pieņem samērā daudz (ja ne pārāk daudz). Pārāk bieži ir likumu grozījumi. Vienkārši nespējam visu jauno apgūt, piedevām ir likumu papildinājumi, grozījumi, labojumi vai vispār likums tiek atcelts.

Uz visa šī likumu pārsātinātības fona, neapšaubāmi, rodas likumu nezināšana (tā minēšana) vai arī kļūdains priekšstats par tiem.

Un tomēr ik gadu, manuprāt, no augstām tribīnēm, no titulētu vīru mutēm, saziņas līdzekļos un vienkārši darbu apritēs tiek lietoti nepareizi (kļūdaini) juridiskie termini.

Valodniecības nozare, kas pētī, veido, apstiprina un ievieš terminus (terminoloģija), seko līdzi, lai mūsu valstī šajā jomā būtu tīrība un pareizība, bet mēs nereti šajos padomos neieklausāmies un turpinām runāt nepareizi (pat kļūdaini). Jebkurš teikums, vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu juridiskajā zinātnē (likumdošanā), jālieto precīzi un tieši, un tam jāizriet no likuma.

Nereti mūsu runās iezogas arī nepilnības juridisko terminu lietošanā, un citam rodas priekšstats, ka runātajā ir trūkumi terminu pareizībā vai pilnīguma ziņā. Acīmredzot runātājs sevi saprot, bet klausītājs tikai neziņā rausta plecus. Šāda prakse ir nepieļaujama, jo pašā sākumā katram ir jāiepazīst pareizā (likumā noteiktā) juridiskā terminoloģija. Kļūdaini priekšstati (termini), nereti dzirdēti pirmo reizi, tik dziļi nogulsnējas cilvēka prātā, ka vēlāk šīs kļūdas ir grūti labot (pārveidot) un atteikties no tām.

Šoreiz galvenokārt rakstīšu tikai par nepareizo terminu lietošanu krimināltiesībās un kriminālprocesa tiesībās.

Sākumā tikai par dažām nepilnībām krimināltiesību jomā.

1. Mēdz teikt, ka pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā tika noskaidrota vainīgās personas (apsūdzētā, tiesājamā) vainu mīkstinošie un viņa vainu pastiprinošie apstākļi. Vārds (termins) "vaina" šeit ir pilnīgi nevietā un kļūdaini minēts. Vaina nav nedz "mīksta", nedz arī "cieta" — vai nu tā ir, vai arī tās nav.

Krimināllikuma (turpmāk KL) 8.panta 1.daļa paredz, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.