Mag.iur. Viktors Tihonovs — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums "LV" 30.01.2001 Nr. 16, 6.02.2001, Nr.20

Civiltiesībās, kas radušās no romiešu tiesībām, īpašumtiesības ir abstrakts jēdziens absolūtos terminos: tā ir aksioma, ka īpašumtiesībām uz īpašumu īpašniekam ir nepieciešams visas īpašumtiesībām kā rīcība (turējums), pārzināšana (valdījums) un patika. Divas vai vairākas personas nevar būt kādas vērtības īpašnieki, izņemot kā līdzīpašnieki, kad katrs īpašnieks ir absolūts savas nedalītās daļas īpašnieks veselumā, t.i., ir nomnieks kopīgajā, un nav kopīgais nomnieks, skatoties no paražu tiesību juristu viedokļa. Piemēram, Civillikuma 927.pants nosaka, ka īpašums ir tiesība valdīt un lietot lietu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašums dod varas tiesību pār lietu (CL 1360).

Personām, kas nav lietas īpašnieki, var būt vai nu virsīpašnieka tiesības pār īpašnieku lietu, vai nu personiskas tiesības vienīgi pret īpašniekiem pašiem.