JURISTA VĀRDS Nr.35 (103)

Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi

Par būtiskiem grozījumiem

Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Vija Jākobsone, Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādāšanas grupas vadītāja,

Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV’

Latvijas Republikas Saeima 1998.gada 14.oktobrī pieņēma likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Šis likums izsludināts 1998.gada 3.novembrī un stāsies spēkā vienlaikus ar Krimināllikumu 1999.gada 1.aprīlī.

Būtiskie grozījumi, kas izdarīti Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (KPK), galvenokārt saistīti ar Krimināllikuma pieņemšanu un spēkā stāšanos. Nav iespējams piemērot Krimināllikumu, ierosināt krimināllietu, izmeklēt, saukt personu pie kriminālatbildības un tiesāt, ja nav procesuālās kārtības, kuru nosaka Kriminālprocesa kodekss.

Kaut arī Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa projekts ir izstrādāts un bija loģiski to apspriest un pieņemt reizē ar Krimināllikumu, dažādu apstākļu dēļ tas nav noticis. Tādēļ pagaidām jāsamierinās ar grozījumiem esošajā kodeksā.

1. Terminoloģijas

grozījumi visā

kodeksā

Visos attiecīgajos Latvijas Kriminālprocesa kodeksa pantos ir grozīta terminoloģija atbilstoši tai, kas noteikta Krimināllikumā. Piemēram: attiecīgos pantos vairs netiek lietots termins "noziegums", bet gan "noziedzīgs nodarījums" vai "kriminālpārkāpums"; izslēgts jēdziens "sabiedriski bīstams" u.c. Vienlaikus izslēgti arī termini, kas neatbilst spēkā esošā kriminālprocesa likuma izpratnei (piemēram, "pilsonis", tagad "persona"), neesoši procesa dalībnieki (piemēram, "sabiedriskais aizstāvis"), novecojoši institūciju nosaukumi (piemēram, "Latvijas Advokātu kolēģijas prezidijs", tagad "Latvijas Zvērinātu advokātu padome") u.c.

2. Grozījumi Vispārīgā daļā

2.1. Kriminālprocesa kodekss papildināts ar jaunu 51. pantu "Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības".

Šis grozījums ir būtisks un atbilst Krimināllikuma 58.panta noteikumiem.

51. pants nosaka, ka prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja

• persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu (Krimināllikuma 58.p. (1) daļa);

• personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi. Tomēr nevar atteikties ierosināt krimināllietu vai to izbeigt, ja cietušais ir nepilngadīgs;

• noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.

Visi minētie apstākļi, kas pieļauj atteikties ierosināt krimināllietu vai to izbeigt pirmstiesas procesā, ir vērsti uz dekriminalizāciju, t.i., iespēju nesaukt pie kriminālatbildības personu, kas nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu.

Tomēr nevienā no 51. pantā minētajiem gadījumiem nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai to izbeigt, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos viņas likumiskais pārstāvis.

Latvijas KPK 8.pants nosaka, ka gadījumos, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti 51 pantā paredzētie apstākļi, prokurors pēc lēmuma pieņemšanas par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai tās izbeigšanu materiālus var nosūtīt tiesai audzinoša rakstura piespiedlīdzekļu piemērošanai.

Atbilstoši 51. panta noteikumiem ir grozīts KPK 112.p.— atteikšanās ierosināt krimināllietu un 208.p.—krimināllietas izbeigšana.

Būtiskas ir 112.p. noteiktās pieteicēja un citu ieinteresēto personu tiesības pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.

2.2. Grozījumi par izziņas iestādes, izziņas izdarītāja un izziņas iestādes priekšnieka procesuālajām pilnvarām

Latvijas KPK 117.pantā precīzāk formulēti izziņas iestādes pienākumi, kā arī noteikts, ka izziņas iestāde veic izziņu tikai savas kompetences ietvaros un apjomā.

Izziņas iestādei ar virsprokurora piekrišanu ir tiesības pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja ir KPK 51. un 8. pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības (KPK 124.