Nobeigums. Sākums "LV" 20.02.2001, Nr.28

Kāds būtu situācijas risinājums?

Lai nodrošinātu piedāvātās Krimināllikuma (KL) 316.panta pirmās daļas jaunās redakcijas piemērošanu praksē tūlīt pēc tās stāšanās spēkā, līdz ar grozījumiem KL vienlaikus jāizskata to normatīvo aktu pakete, kuros tiks noteikts valsts amatpersonas statuss, lai pilnībā aptvertu to personu loku, kas var būt atbildīgas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, vai arī jāpieņem viens normatīvais akts, kurā tiktu uzskaitītas visas personas ar valsts amatpersonas statusu. Pretējā gadījumā jautājuma tiesiskajā risināšanā radīsies normatīvo aktu vakuums, kas negatīvi ietekmēs krimināltiesisko normu piemērošanas procesu.

Otrs variants — saglabāt KL 316.panta pirmās daļas konstrukcijā izmantoto principu, kad valsts amatpersonas statusa definēšanai izmanto valsts vai pašvaldību institūcijās veicamo funkciju uzskaitījumu, nepieciešamības gadījumā to pilnveidojot gan KL 316.panta pirmās daļas ietvaros, gan attiecībā uz kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā.

Tā, piemēram, būtu apspriežams jautājums par kukuļņemšanas subjektu loka paplašināšanu, nosakot, ka tā var būt ne tikai valsts amatpersona, bet jebkura persona, kura strādā valsts vai pašvaldības iestādēs un kuras darbs ir saistīts ar pārvaldības funkciju veikšanu.

Salīdzinājumam aplūkosim dažu ārvalstu krimināllikumos ietverto valsts amatpersonas (amatpersonas) jēdzienu un pazīmes.

Vācijas Kriminālkodeksa ( Strafgesetzbuch ) vispārīgās daļas 11.paragrāfā "Terminu lietošana" noteikts, ka amatpersona ir tas, kurš saskaņā ar vācu tiesībām:

a) ir ierēdnis vai tiesnesis;

b) atrodas citādās publiskās tiesiskās dienesta attiecībās vai

c) citādā veidā aicināts veikt publiskās pārvaldes uzdevumus kādā valsts vai citā iestādē vai pēc tās uzdevuma (sīkāk skat. Volker Krey. Strafrecht Besonder Teil, Band 1. Verlag W. Kohhammer. Stutthart Berlin Koln 1991., Seite 269, 270 ).

Vācijas Kriminālkodeksa 332.paragrāfā noteikts, ka kukuļņemšanas subjekts ir amatpersona vai sabiedriskajā dienestā sevišķi nodarbinātais, ar ko saprot personas, kuras nodarbinātas ar uzdevumiem iestādē, kas veic publisko pārvaldi, bet kuras pašas nenodarbojas ar publiskajiem uzdevumiem (piemēram, kurjeri, apkopējas u.c.).

Saskaņā ar Itālijas 1990.gada likumu Nr. 86, ar kuru izdarīti grozījumi Itālijas 1930.gada Kriminālkodeksā, par amatpersonu atzīst personu, kura izpilda likumdošanas, tiesu vai valsts administratīvās funkcijas. Par valsts funkcijām tiek atzītas tādas funkcijas, kuras reglamentē publisko tiesību normas un varas lēmumi un kuras raksturo publiskās administrācijas gribas veidošanos un izpausmi, ir saistītas ar varas un piešķirtām pilnvarām. Pie kriminālatbildības par amatnoziegumiem tāpat saucamas personas, kuras pilda amatpersonas pienākumus neatkarīgi no to ieņemamā amata (Itālijas KL 358.pants).

Amatnoziegumu subjekti ir personas, kuras pilda sabiedriskās nepieciešamības dienestu (359.pants). Tās ir privātpersonas, kas nodarbojas ar advokātu praksi vai profesiju sanitārās darbības jomā, kā arī nodarbojas ar jebkuru citu profesiju, ar kuru nodarboties bez speciālas valsts atļaujas ir aizliegts; privātpersonas, kas pilda funkcijas, kas noteiktas kā sabiedriskās nepieciešamības funkcijas ar publiskās administrācijas izdotu normatīvu aktu.