Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi
Par Centrālās zemes komisijas kompetencizemes reformas beigu posmā
Dr.iur. Ilma Čepāne — "Latvijas Vēstnesim"
Zemes privatizācijas procesā ievērojamu vietu ieņem Centrālā zemes komisija (turpmāk — CZK), kuras sastāvā ir 21 loceklis, tanī skaitā 8 Saeimas deputāti un 13 dažādu ministriju un valsts iestāžu pārstāvji. Vidēji gadā CZK izskata vairāk nekā 100 zemes strīdu, ievērojami atvieglojot apgabaltiesu, kuru tiesvedībā 1998.gada sākumā bija aptuveni 600 lietu par zemes īpašuma (lietošanas) tiesībām, darbu.
Bez tam CZK pieņem lēmumus par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (privatizācijas sertifikātiem), ja piešķiramās zemes kopplatība pārsniedz 100 ha vai piešķiramās meža zemes platība — 50 ha, veic pašvaldību zemes komisiju darbības pārbaudes, sniedz bez apmaksas konsultācijas zemes reformas jautājumos. Piemēram, CZK ik dienu pieņem vidēji vairāk nekā 30 apmeklētāju, sniedz 100 — 120 telefoniskas atbildes, gadā atbild aptuveni uz 1200 ieinteresēto zemes pieprasītāju jautājumiem u.tml.
Lai gan likumprojekta "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" apspriešanas laikā atsevišķi Saeimas deputāti izteica viedokli par CZK likvidāciju, likums tās kompetenci ievērojami paplašina, īpaši pēc pagasta zemes komisiju darbības izbeigšanas (sk."Latvijas Vēstnesis", 13.11.1997., Nr.296.)
Viens no zemes reformas pabeigšanas priekšnoteikumiem, lai zemi varētu ierakstīt zemesgrāmatās un pēc tam iekļaut to tiesiskajos darījumos, ir savlaicīga zemes strīdu izskatīšana . Ja pagasta zemes komisija ir izskatījusi visus saņemtos iesniegumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai īpašumā par samaksu, par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā vai kompensācijas piešķiršanu un pieņēmusi lēmumus šajās lietās, kā arī, ja izgatavots zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāns ar ierādītām (uzmērītām) vai ieprojektētām zemes lietojumu un zemes īpašumu robežām, tad divu mēnešu laikā zemes komisijai sava darbība jāizbeidz.
Kā liecina prakse, pagastu zemes komisijas, galvenokārt kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ, nereti pieņem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošus lēmumus. Diemžēl arī likumos noteiktā šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtība ir ļoti nenoteikta un dažkārt pat neizprotama. Piemēram, likuma "Par zemes komisijām", kas kopš pieņemšanas 1990.gada 10.jūlijā ir grozīts 10 (!) reizes, 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pagasta vai pilsētas zemes komisijas lēmumus par zemes lietošanas tiesībām, zemes lietojumu un īpašumu robežām mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei) vai CZK, bet šo institūciju lēmumus — tiesā. Savukārt šā panta otrā daļa paredz, ka lēmumus par zemes īpašuma tiesībām, samaksas (maksas) un kompensācijas apmēru mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt pagasta padomei (pilsētas domei), bet tās lēmumu — tiesā. Taču 6.panta ceturtā daļa nosaka, ka zemes komisijas lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu (maksu) un samaksas (maksas) apmēra noteikšanu, kā arī par zemes īpašuma kompensāciju stājas spēkā , ja 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas.
Kā redzams, pirmkārt, ļoti neprecīzi ir noteikts zemes strīda priekšmets, jo strīds par zemes īpašumu robežām ir arī strīds par zemes īpašuma tiesībām. Otrkārt, nav saprotams, kādu iemeslu dēļ 6.panta otrajā daļā paredzētos gadījumos ieinteresētajai personai netiek dotas izvēles tiesības kā šā panta pirmajā daļā. Treškārt, 6.panta pirmā un otrā daļa par pārsūdzības termiņiem ir pretrunā ar šā paša panta 4.daļu.
Negrozot likumu "Par zemes komisijām", likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 15.pantā paredzēta jauna zemes strīdu izskatīšanas kārtība pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai. Lēmumus, tai skaitā likvidēto pagasta zemes komisiju lēmumus, par zemes lietošanas un īpašuma tiesībām, kompensācijas sertifikātu dzēšanu u.c. var pārsūdzēt CZK vai tiesā. Jāatzīmē, ka šī gada sākumā jau liela daļa pagasta zemes komisiju tika likvidēta, un 9.martā saskaņā ar jauno kārtību CZK tika izskatīts pirmais zemes strīds par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Salaspils pilsētas lauku teritorijā. Ja ieinteresētā persona ir izvēlējusies griezties ar pieteikumu (pārsūdzību) CZK, tās lēmums ir galīgs.
No vienas puses, CZK speciālistu sniegtie skaidrojumi, lietas sagatavošana izskatīšanai, izbraukumi zemes apsekošanai un citi pakalpojumi tiek sniegti bez maksas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.