JURISTA VĀRDS Nr.32 (100)

nāk "Jurista vārds"!

Par starptautisko tiesnešu kongresu

un Latvijas tiesu varu

Mag.iur. Uldis Ķinis, Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

No 6. līdz 10. septembrim Portugālē, Portu pilsētā, notika Starptautiskās tiesnešu asociācijas (STA) 41. kongress. Latvijas Tiesnešu biedrība (LTB) uz kongresu sūtīja delegāciju trīs cilvēku sastāvā: LTB viceprezidentus — Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Edīti Knēgeri un šo rindu autoru.

Mēs esam ļoti lielu pateicību parādā ANO Attīstības programmas Latvijas nodaļai, Latvijas tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Maijai Sauļūnai par sapratni un sniegto finansiālo atbalstu, bez kura LTB delegācijas piedalīšanās kongresā nebūtu iespējama.

Kongresa darba kārtība bija saplānota tā, ka dalībniekiem brīva laika gandrīz nebija. Starptautiskās tiesnešu asociācijas (saīsināti STA) organizācija ir sadalīta četrās grupās: Eiropas tiesnešu asociācija; Latīņamerikas grupa, kurā ietilpst Latīņamerikas valstis un spāniski runājošās valstis; Āzijas, Ziemeļamerikas un Klusā okeāna valstu grupa un Āfrikas grupa.

Eiropas tiesnešu asociācijā ietilpst Eiropas valstis un Izraēla. Šajā asociācijā mēs izskatījām tādus jautājumus kā Eiropas tiesnešu hartas projekts, ko nepieņēma, jo bija daudz priekšlikumu no dalībvalstīm. Ievēlējām jauno Eiropas tiesnešu asociācijas prezidentu — par to kļuva Austrijas Augstākās tiesas tiesnesis Ernsts Markels. Šajā sēdē liela uzmanība tika veltīta ES tiesību aktu piemērošanai nacionālo tiesību sistēmās. Tiesnešu vidū nemaz nav tik lielas vienprātības, tāpēc par daudziem jautājumiem bija ļoti grūti vienoties.

Centrālā padome ievēlēja jaunu biedrības prezidentu, viceprezidentus un noklausījās komisiju priekšsēdētāju ziņojumus par veikto darbu kongresa laikā. Centrālā padome nespēja vienoties par Pasaules tiesnešu hartas projektu ( The Universal Charter of the Judge) , tāpēc izveidoja jaunu darba grupu, lai novērstu domstarpības starp Ziemeļamerikas, Āzijas, Klusā okeāna valstu un Eiropas koncepciju. Centrālā padome nolēma, ka Pasaules tiesnešu hartu pieņems nākamajā asociācijas kongresā 1999.gadā Taivānā.

Ļoti svarīga loma kongresā bija darba komisijām. Kongresa laikā strādāja četras darba grupas. Pirmā Komisija (The First Study Commission) — (Vispārīgo tiesību jautājumu komisija), kurā es piedalījos, apsprieda problēmas civillietu izskatīšanā. Diskusijas laikā aplūkoja jautājumu, kā paātrināt civillietu izskatīšanu tiesā. Īpaši tika uzsvērts, ka ne vienmēr visu valstu valdības un likumdevēji ievēro tādu kārtību, ka, palielinoties darba slodzei tiesā, ir jāparedz attiecīgs finansējums. Piemēram, ja likumdevējs pieņem likumu, ar kuru nodod lietas izskatīšanas tiesības tiesai, tajā pašā likumā ir jābūt norādei, cik papildu līdzekļu tiek piešķirts tiesu sistēmai šī uzdevuma veikšanai. Pasaulē tā ir absolūti normāla parādība. Diskusiju dalībnieki, tiesneši no dažādām delegācijām uzsvēra, ja tiek ievērots šis līdzsvars starp tiesai uzliktajiem pienākumiem un piešķirto finansējumu, tad pamazām rodas līdzsvars starp sabiedrību un tiesu sistēmu. Palielinās sabiedrības uzticība tiesu varai. Tiesa taču nestrādā pati sev. Tiesas spriedums ir rezultāts, kuru gaida viena vai otra puse. Tiesa ir ļoti svarīgs instruments, lai aizsargātu indivīda intereses pret valsti. Tāpēc tiesai nav jābūt valsts interešu aizstāvim par katru cenu, ja likums ir indivīda pusē. Šai funkcijai ir jānostiprinās. Tieši tāpēc sabiedrībai ir jānāk tiesu varai palīgā un jāpalīdz mums nostiprināties — šī tēze bija vadlīnija visai apspriešanai.

Kongresa delegātu runās ne reizi vien izskanēja doma, ka jaunās demokrātijas valstis nenovērtē tiesu varas nozīmi valsts demokrātijas un ekonomikas nostiprināšanā. Tieši tāpēc 1997.gadā radās STA memorands Čehijas valdībai, jo valdība un parlaments ierobežoja tiesu varu. Kaut gan Čehijas prezidents un ministru prezidents bija atsūtījuši vēstules, ka Čehijā šis jautājums ir sakārtots, Eiropas Savienības eksperti norādīja uz būtiskiem trūkumiem valsts varu attieksmē pret Čehijas tiesu varu. Kā ziņoja Čehijas Tiesnešu biedrības prezidents, stāvoklis pašreiz ir būtiski mainījies. Arī Latvijā šogad bija gadījumi, kad Saeimas izmeklēšanas komisija priekšsēdētāja A. Panteļējeva personā "Latvenergo" pazudušo miljonu lietā mēģināja tieši iedarboties uz tiesu varu un aicināja tiesnesi, kura bija izskatījusi civillietu "Bankas Baltija" prasībā pret "Latvenergo", sniegt liecības par apstākļiem, kāpēc tiesa ir taisījusi tādu spriedumu.