Kristīne Bārdiņa, Annija Kulvinska, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 3. kursa studentes, — "Latvijas Vēstnesim"

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijas sabiedrībā ir atsākusies diskusija par tautas vēlēta Valsts prezidenta nepieciešamību. Latvijas Republikas Satversme kopš tās pieņemšanas nosaka, ka Latvijā Valsts prezidentu ievēlē Saeima, taču jau pamatlikuma izstrādāšanas laikā aizsākušās asās debates par prezidenta vēlēšanu formu un pilnvarām laiku pa laikam atsākas ar jaunu sparu. Tomēr, neskatoties uz plašo tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas atbalstītāju pulku gan politiķu, gan vēlētāju vidū (kā rāda aptaujas, vēlēt Valsts prezidentu grib vairāk nekā 85% iedzīvotāju), attiecīgas izmaiņas Satversmē vismaz pagaidām nav panāktas. Šo gadu laikā nav mainītas arī prezidenta pilnvaras — ir tikai palielināts pilnvaru termiņš no 3 uz 4 gadiem.

Ne politiķu, ne juristu vidū Latvijā nekad nav valdījusi vienprātība attiecībā uz veidu, kā vajadzētu tikt ievēlētai valsts augstākajai amatpersonai. Priekšlikumi ir bijuši visdažādākie, sākot no pašlaik apspriestā projekta par tautas vēlētu Valsts prezidentu, līdz domai par mūža prezidentu un šaubām par prezidenta institūta nepieciešamību Latvijā vispār.

Jau pašā sākumā, izstrādājot Satversmi, līdz tās projekta izskatīšanai 2.lasījumā bija paredzēts, ka Valsts prezidentu "ievēl tauta uz 5 gadiem vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās"1. Argumenti par labu šim priekšlikumam bija tautas iespēja labot savu gribu, ko tā izteikusi Saeimas vēlēšanās, kā arī kontroles iespēja, ko var panākt, tautai daļu tai piemītošās varas deleģējot divām pārstāvības institūcijām2.