Turpinājums. Sākums "LV" 13.03.2001, Nr.40

Vispirms jāapzinās, ka nevienā valstī netiek reģistrēti un atklāti visi noziedzīgie nodarījumi, tāpēc par traģēdiju nedrīkst atzīt kāda vainīgā attaisnošanu.

Jau šobrīd KPK satur normas, kas liedz izlabot pieļautās kļūdas, piemēram, apelācijas instance saistīta ar apelācijas protesta apjomu, tāpat arī kasācijas instance. Uzraudzības kārtība ierobežota ar stingriem nosacījumiem. Spēkā stājies spriedums pēc gada notecēšanas nevar tikt grozīts, pasliktinot apsūdzētā (notiesātā) stāvokli.

Savukārt apsūdzības grozīšana tiesā, dodot laiku ar to iepazīties, neinkriminējot jaunus nodarījumus, bet tikai dodot citādu juridisku vērtējumu, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka aizstāvībai atņemtas tiesības sagatavoties.

4.3 Procesa pabeigšana savlaicīgi (saprātīgos termiņos)

Visas procesuālās norises jāpakļauj procesa paātrināšanas mērķim, ņemot vērā iepriekš minēto ārkārtīgi principiālo Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostāju šajā jautājumā.

Viss minētais nosaka nepieciešamību arī Latvijā savlaicīgumu un saprātīgus termiņus uzskatīt par centrālo jautājumu kriminālajā procesā.

Šo prasību īstenošanai jaunajā likumā:

1) termiņi regulējami visā procesa garumā, no aizdomās turētā parādīšanās līdz galīga lēmuma pieņemšanai attiecībā uz šīm aizdomām;

2) jāparedz iespēja termiņus apstrīdēt visā šajā periodā;

3) jādod iespēja nesaprātīgu termiņu gadījumā apsūdzību izbeigt;

4) likumā jāietver apstākļu uzskaitījums, kas var būt par pamatu ieilgušam procesam, par pamatu ņemot Eiropas Cilvēktiesību tiesas kritērijus (lietas sarežgītība, kompetento iestāžu darba intensitāte lietā, paša apsūdzētā uzvedība, kas varētu būt vilcinājusi procesu, un citi speciāli apstākļi).

Šīs prasības attiecībā uz procesa savlaicīgumu varēs izpildīt tikai tad, ja viss likums kopumā būs vērsts uz procedūru saprātīgu vienkāršošanu, agrīno izlemšanas stadiju iedzīvināšanu, atzīšanās nozīmes un vienošanās elementu ietveršanu.

Šobrīd ir iespējamas vairākas paradoksālas situācijas, kad apsūdzētie, kas pilnīgi atzīst savu vainu, mēnešiem ilgi gaida uz viņu lietu izskatīšanu tiesā. Tāpat tiesas uzklausa lieciniekus par apstākļiem, ko neviena no pusēm neapstrīd vai neapšauba. Kopumā milzīgs laiks tiek tērēts apsūdzēto iepazīstināšanai ar lietas materiāliem. Ja lietā ir vairāki apsūdzētie, iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek pēc kārtas. Visā šajā procesā piedalās prokuratūras pārstāvis. Šo laiku var ieekonomēt, izsniedzot materiālu kopijas un nosakot materiāliem proporcionālu laiku lūgumu pieteikšanai. Katrā tiesā tiek nolasīts apsūdzības raksts, kaut arī tas izsniegts katram tiesājamam vismaz trīs dienas pirms tiesas sēdes. Gadā tiesās izskatot aptuveni 10 000 krimināllietas, pēc vispieticīgākiem aprēķiniem vismaz 10 000 stundas tiek zaudētas pilnīgi liekai darbībai. Jāatzīmē, ka apsūdzības raksta nolasīšana neatbilst arī sacīkstes principa, kā arī neveicina pierādījumu tiešu un mutisku pārbaudi, jo prokuroram pirms pierādījumu pārbaudes tiek dots vārds sava uzskata propagandēšanai.

Lieli laika zaudējumi saistīti arī ar advokāta līdzdalību kriminālprocesā. Protams, šādas piedalīšanās nepieciešamība nav apspriežama. Laika ekonomija jāpanāk, atsakoties no tādām darbībām, bez kurām apsūdzētā tiesības netiek aizskartas. Vispirms jau tas attiecas uz iepazīšanos ar lietas materiāliem. Līdzīgi varētu tikt risināts jautājums par apsūdzības uzrādīšanu un apsūdzētā nopratināšanu. Nav apšaubāmas apsūdzētā tiesības liecības nesniegt. Apsūdzētajam un viņa aizstāvim var tikt izsniegts lēmums, apsūdzētajam — arī tiesību izklāsts. Apspriežot apsūdzību vienatnē, aizstāvība konkrētā laikā paziņo savu attieksmi pret apsūdzību un vēlmi sniegt liecības. Uzskatot atzīšanos par tiesiski svarīgu notikumu, atbildei jābūt apzinātai un juridiski izprastai.