23. Oktobris 2001 /NR. 32 (225)
Par mazākumtautību tiesībām Latvijā reģionālā aspektā

Par mazākumtautību tiesībām Latvijā reģionālā aspektā

Mārtiņš Mits, LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktora p.i., — “Latvijas Vēstnesim”

MITS.JPG (20606 bytes)Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija (turpmāk — Konvencija) uzliek dalībvalstīm divu veidu pienākumus: pirmkārt, attiecībā uz visām personām, kas pieder pie mazākumtautībām visas valsts teritorijā, un, otrkārt, attiecībā uz personām, kuru skaits konkrētā reģionā ir lielāks nekā citur, vienlaikus izvirzot citus kvalificējošus priekšnosacījumus. Šajā rakstā tiks aplūkotas Latvijas iespējas, ratificējot Konvenciju, īstenot otrās minētās tiesības. Vispirms tiks iezīmēts šo tiesību saturs, tad prasības, kuras tiek izvirzītas to ieviešanai, pēc tam sekos Latvijas situācijas īss raksturojums un nobeigumā tiks piedāvāti iespējamie risinājumu modeļi Konvencijas saistību izpildei.

 

Tiesību saturs

Konvencija izvirza kvalificējošas prasības triju tiesību īstenošanai: sazināties ar administratīvajām iestādēm (10.panta 2.daļa), publiski izvietot nosaukumus un citu informāciju (11.panta 3.daļa) un iegūt izglītību mazākumtautību valodā vai apgūt šo valodu (14.panta 2.daļa).

Tiesības sazināties ar administratīvajām iestādēm neaptver visas valsts institūcijas. Piemēram, uz tiesu varas institūcijām (minimālās prasības saskarē ar tām ir nostiprinātas 10.panta 3.daļā) vai parlamentu 10.panta 2.daļa neattiecas. Termina “administratīvās iestādes” lietošana pirmām kārtām norāda uz tām izpildvaras iestādēm, kuras ir tiesīgas izdot administratīvos aktus.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties