Turpinājums. Sākums “LV”27.11.2001., Nr.171

Ja ieslodzītais prasa garīdznieku no citas konfesijas, kapelāna uzdevumos ietilpst to sameklēt.17 Tomēr Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks A.Točelovskis atzīst, ka uz cietumiem aktīvi nāk tikai adventistu un baptistu sludinātāji, “lielo” konfesiju pārstāvji ir aizņemti ar savām draudzēm, un viņiem bieži nav laika, lai dotos sludināt uz cietumu.18 Reliģiskā organizācija “Jehovas liecinieki” arī ir izteikuši vēlmi sludināt cietumos, bet pagaidām viņiem nav dota atļauja. Tos garīdzniekus, kas strādā cietumos, var iedalīt divās grupās — kapelāni un brīvprātīgie. Finansu trūkuma dēļ gan kapelāni, gan brīvprātīgie par savu darbu cietumos nesaņem atalgojumu, tāpēc ar viņiem nav noslēgti darba, bet gan tikai sadarbības līgumi. Reliģisko darbu cietumos vada un organizē kapelāni, bet brīvprātīgie ierodas reizi nedēļā vai pat retāk, lai vadītu dievkalpojumus, citus reliģiskus pasākumus un tiktos ar ieslodzītajiem.19 Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Latvijas cietumu kapelāna dienesta nolikuma20 1.4. punktu cietumu kapelāna dienesta pamatuzdevums ir palīdzēt apcietinātajiem un notiesātajiem apzināties savu vainu, to nožēlot un atjaunot izjauktās attiecības ar Dievu, cilvēkiem un sevi, aktīvi iekļaujoties sociālajā dzīvē pēc atbrīvošanas no cietuma. Minētajā nolikumā (3.5. punkts) ir noteiktas cietuma kapelāna tiesības:

— piedalīties cietuma personāla sanāksmēs, kopējā darba plānošanā, sniegt padomus un konsultācijas;

— pēc vajadzības piedalīties cietuma sociālās adaptācijas dienesta organizētā darbā;

— uzturēt kontaktus ar notiesāto tuviniekiem ar nolūku sekmēt notiesāto sociālo rehabilitāciju;

— veidot kontaktus ar reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām ar nolūku iesaistīt tās notiesāto garīgā aprūpē un audzināšanā;

— darba laikā cietumā pretendēt uz atsevišķu darba telpu, kas galvenokārt paredzēta individuālam darbam ar notiesātajiem;