Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu

Rīga, 2001. gada 14.decembris

Sakarā ar jautājumiem, kas radušies tiesu praksē, izskatot krimināllietas par svešas mantas nolaupīšanu, kas notikusi, izdarot zādzību, laupīšanu, krāpšanu vai piesavināšanos, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolēma izskaidrot:

1.1. Mantas nolaupīšana (zādzība, laupīšana, krāpšana, piesavināšanās) ir tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas mantas paņemšana no juridisku vai fizisku personu īpašuma vai valdījuma ar nolūku nelikumīgi to paturēt vai izmantot savā vai citas personas labā, vai citādi rīkoties ar to kā ar savu, kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.

1.2. Zādzības, laupīšanas, krāpšanas vai piesavināšanās priekšmets var būt manta, ar ko jāsaprot ķermeniska lieta — prece, citāds materiāls labums, mantas ekvivalents — nauda, materializētas garīgās vērtības (rokraksti, vēstules, dokumenti ar zinātnisku, literāru, vēsturisku vai citādu nozīmi, gleznas, notis, audioieraksti, videoieraksti u.c.), dokumenti, kas dod noteikta apmēra mantiskas tiesības (braukšanas, loteriju biļetes, taloni u.tml.), ja mantas īpašnieks vai valdītājs nav no tās labprātīgi atteicies lietas nevērtīguma vai citu iemeslu dēļ.

1.3. Mantas nolaupīšanas priekšmets Krimināllikuma 18. nodaļas izpratnē nav vērtspapīri, maksāšanas līdzekļi (izņemot naudu) vai dokumenti, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem un par kuru nolaupīšanu kriminālatbildība paredzēta citos Krimināllikuma (turpmāk KL) pantos ( KL 193., 274. pantā ).

Ja, nolaupot mantu, tiek nolaupīti arī minētie dokumenti, vērtspapīri, maksāšanas līdzekļi, pastāvot šādam nolūkam, tad nodarījums kvalificējams pēc noziedzīgu nodarījumu kopības.

1.4. Zādzības un laupīšanas priekšmets (atšķirībā no krāpšanas un piesavināšanās) var būt tikai sveša kustama manta, tas ir, lieta, kuru iespējams pārvietot, lai varētu rīkoties ar to pēc sava ieskata.

1.5. Nolaupīšanas priekšmets var būt arī atdalīta nekustamas mantas daļa, kuru iespējams fiziski pārvietot.

Ja nolaupīta tāda sveša kustama manta, no kuras vainīgajam vajadzīga tikai tās daļa, atbildība iestājas par visas mantas nolaupīšanu neatkarīgi no tā, kas noticis ar to mantas daļu (iznīcināta, nozaudēta), kura vainīgajam nav vajadzīga.

1.6. Mantas nolaupīšana var būt izdarīta tikai ar tiešu nodomu, jo vainīgais apzinās to, ka viņam nav tiesību uz šo mantu, paredz zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam vai tās valdītājam mantas prettiesiskās paņemšanas gadījumā, kā arī vēlas šādu seku iestāšanos.

1.7. Svešas mantas nolaupīšana zādzības, laupīšanas, krāpšanas vai piesavināšanās veidā ir pabeigts noziedzīgs nodarījums ar brīdi, kad vainīgais mantu prettiesiski ieguvis savā valdījumā, rodot brīvu iespēju ar to rīkoties pēc sava ieskata.

1.8. Šaujamieroča, munīcijas, sprāgstvielas, psihotropās, narkotiskās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas nolaupīšanai sekojošā turpmākā rīcība ar šiem priekšmetiem vai vielām kvalificējama pēc KL 233., 248. vai 253. panta.

1.9. Ja svešas mantas zādzība vai laupīšana ir saistīta ar citas svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu un ja šai darbībai ir krimināli sodāma nodarījuma pazīmes, izdarītais jākvalificē pēc noziedzīgu nodarījumu kopības kā svešas mantas zādzība vai laupīšana un kā mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana.