Mag. iur. Pēteris Sakalaurs, Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras docents, — "Latvijas Vēstnesim"

Komentāri

Skaidrojumi

Viedokļi

Varam būt gandarīti, ka Latvijas Saeima 1998.gada 17.jūnijā pieņēma un Valsts prezidents 1998.gada 8.jūlijā izsludināja likumu par jauno Krimināllikumu. Nedaudz vēlāk, 1998.gada 15.oktobrī, Saeimā pieņēma un Valsts prezidents 1998.gada 4.novembrī izsludināja likumu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību". Ar šo likumu tika noteikts, ka Krimināllikums stājas spēkā 1999.gada 1.aprīlī. Tātad esam šī likuma gada jubilejas tuvumā. Drīzumā būs pagājis vesels gads kopš mūsu valstī darbojas un tiek piemērots jaunais Krimināllikums.

Šajā rakstā neizteikšos sīkāk par Krimināllikuma iespējamām nepilnībām, pretrunām vai neskaidrībām. Bez šaubām, jaunajā Krimināllikumā ir atsevišķi trūkumi. Dažādus viedokļus par to var sastapt gan saziņas līdzekļos, gan praktisko darbinieku izteikumos. Tomēr ir vajadzīgs zināms laiks, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas prakses apkopojumi, lai šajā sakarībā varētu izteikties jau skaidrāk un precīzāk un, iespējams, pieņemt konkrētus labojumus, papildinājumus vai grozījumus jaunajā Krimināllikumā. Laiks steidzas uz priekšu, pats no sevis ieviešot vairāk skaidrības, bet arī uzdodot daudzus jautājumus, uz kuriem atbildi ne vienmēr var rast Krimināllikumā.

Vienu gan vēlētos bilst par Krimināllikumu.

Katrā valstī darbojas tā saucamie jumta likumi jeb konstitucionālie un zemākstāvošie likumi. Šos likumus aiz cieņas pret valsti dēvē šīs valsts vārdā. Ļoti apšaubāms ir likumdevēja pieņēmums, ka Krimināllikums nav jādēvē Latvijas Republikas vārdā. Ja personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem samērā bargiem pamatsodiem —

— nāvessodu;

— brīvības atņemšanu no sešiem mēnešiem līdz mūža beigām (mūža ieslodzījumu);

— arestu no trim dienām līdz sešiem mēnešiem, vai aizstājot naudas sodu ar arestu (to var arī noteikt uz laiku līdz pat vienam gadam);

— piespiedu darbu;

— naudas sodu no vienas līdz 200 minimālajām mēnešalgām (MK noteiktajā apmērā), kā arī bez pamatsoda notiesātajiem piespriest arī papildsodus:

— mantas konfiskāciju;

— izraidīšanu no Latvijas Republikas;

— naudas sodu;

— policijas kontroli, kuri nereti notiesātajiem ir svarīgāki, un tai pašā laikā to visu nosaka Krimināllikums, kas tomēr netiek dēvēts Latvijas vārdā, tad šāda nostādne man ir nesaprotama un nepieņemama.

Protams, var atrast visādus pamatojumus tam, kā šis likums nosaukts pašreiz. Taču savus apsvērumus šajā sakarībā es aizstāvēšu, minot dažus aspektus, kuru dēļ, manuprāt, šī likuma nosaukumā noteikti jābūt Latvijas vārdam:

— persona, kura, atrodoties Latvijā, izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pēc soda izciešanas atgriežoties savā valstī, nevarēs pateikt vai apzināti teiks, ka tikusi sodīta pēc "kaut kādas valsts" Krimināllikuma, bet nebūs zināms, kādas;

—ja Latvijas pilsoņi un nepilsoņi vai ārvalstnieki un bezvalstnieki, kam ir patstāvīga uzturēšanās atļauja LR, noziedzīgu nodarījumu izdarīs ārpus Latvijas Republikas teritorijas, viņi tomēr būs saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Šajā gadījumā vēl jo vairāk būtu jāpasvītro Latvijas vārds;

— veicot zinātniskus pētījumus, kuros runa būs par Krimināllikumu, autoriem būs jāmin pie šī likuma nosaukuma klāt Latvijas vārds, it sevišķi, ja šādi pētījumi tiek publicēti ārvalstīs;

— kriminālatbildība ir bijusi un vienmēr būs katras valsts vadošais tiesību iedarbības institūts, tādēļ šeit kāda vārdiska ekonomija vai cita veida skaidrojumi ir pilnīgi nevietā un nav pieņemami;

— pašlaik mums daudziem ir dota iespēja uzstāties citās valstīs, un tur tālu no dzimtenes, mēs aiz patriotiskām jūtām pret savu valsti Krimināllikumu citu priekšā noteikti vienbalsīgi dēvēsim vienīgi tā: lūk, Latvijas Krimināllikumā ir progresīvs, pozitīvs, jauns tas un tas…;

— pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu praksē šobrīd vairāki juristi (procesa virzītāji) procesuālos dokumentos Krimināllikumu jau dēvē (nosauc) pareizi — Latvijas Krimināllikums, un nepārprotami tā taču nav kļūda, bet gan tikai īstenā un patiesā pareizība;

— domāju, ka visas personas, kas notiesātas pēc Krimināllikuma, kurš netiek nosaukts šīs valsts vārdā, ir notiesātas nelikumīgi un nepamatoti, jo attiecīgā tiesību norma nav ietverta likumā ar šīs valsts vārdu, tāds likumdošanas akts uzskatāms par "kaut kādu likumu", kurš pasludināts un stājies spēkā privāto personu vārdā.