“Latvijas sabiedrība vēlas godīgu un taisnīgu tiesu, kurai var uzticēties. Pat viena tiesneša negodprātība rada ļoti nelabvēlīgu iespaidu uz visu tiesu sistēmu kopumā”; “Tiesu varai Latvijas sabiedrība neuzticas”; “Šobrīd neviens “no augšas” norādījumus tiesnešiem par to, kāds lēmums katrā konkrētā lietā būtu jāpieņem, vairs nedod. Diemžēl daļai no mums patstāvīgi, bez šādiem norādījumiem tiesu spriest ir grūti” — šīs ir dažas atziņas no Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna teiktā piektdien, 8. martā, notikušajā Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē.

Kritisku vērtējumu un nopietnu, brīžiem pat skeptisku pārdomu netrūka gandrīz nevienā šī pasākuma tribīnē kāpušā teiktajā. Tam ir arī savs pamats: gan Latvijas sabiedrība, gan paši tiesneši, gan ārvalstu lietpratēji jau gadiem ilgi aizrāda uz Latvijas tiesu trūkumiem. Šai sistēmai nepiederīgais to jūt, mēnešiem vai pat gadiem gaidot uz savas prasības vai lietas izskatīšanu tiesā, bet tiesneši — netiekot galā ar neizskatīto lietu atlikumiem, uzklausot pārmetumus par nesaprotami viegliem (vai smagiem) sodiem. Savukārt ārzemnieki ne reizi vien atklāti norādījuši uz tiesu varas atkarību no diviem citiem varas zariem Latvijā un tiesnešu zemo izglītības un augsto korumpētības līmeni mūsu valstī (visnesenāk šāds viedoklis pausts ASV Valsts departamenta ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Latvijā, skat.