Mag. iur. Andrejs Judins, LPA Krimināltiesisko zinātņu katedras docents, — “Latvijas Vēstnesim”

* pekuniārs — no lat. pecuniarius — saistīts ar naudu — red.

2001.gada 6.jūnijā Igaunijas parlaments (Riigikogu) ir pieņēmis jauno Sodu likumu, kurš aizstās vēl padomju laikā radīto kriminālkodeksu. Likums vēl nav stājies spēkā un pašlaik vēl nav pat zināms, kad tas notiks, jo spēkā stāšanās datumu paredzēts noteikt ar speciālu likumu, ko nākotnē pieņems parlaments. Tomēr negaidot to, ir vērts ieskatīties šajā kaimiņzemes normatīvajā aktā, jo faktiski tas ir pirmais krimināllikums pēcpadomju telpā, kas nav radīts pēc Krievijas KK parauga.

Igaunijas likumdevējs, izvēloties nosaukumu jaunajam likumam, ir atteicies no vārda “Kriminālkodekss“, nosaucot to par Sodu likumu (Karistusseadustik) (tālāk tekstā — KarSe vai Sodu likums). Tas ir loģiski, jo jaunajā likumā ir paredzēta atbildība ne vien par noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī par pārkāpumiem. Atbilstoši likumam noziegumi ir Sodu likumā uzskaitītie nodarījumi, par kuriem fiziskajai personai var tikt piemēroti pekuniārie* sodi vai brīvības atņemšana, bet juridiskajai personai — piespiedu likvidācija. Savukārt par pārkāpumiem atzīstami tādi nodarījumi, par kuriem personu var sodīt ar naudas sodu vai arestu. Ievērojot nodarījuma bīstamību, likumdevējs izšķir I un II pakāpes noziegumus. Par I pakāpes noziegumu persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet juridiskā persona — ar piespiedu likvidāciju. Par II pakāpes noziegumiem var piemērot pekuniāro sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem.

Atbilstoši KarSe 1. un 3.pantā noteiktajam likuma sevišķajā daļā nav uzskaitīti visi sodāmie nodarījumi — noziegumu loks ir izsmeļošs, bet atbildība par pārkāpumiem var būt paredzēta arī citos normatīvajos aktos.

Igaunijas likumdevējs veiksmīgi ir atrisinājis juridiskās personas atbildības problēmu.