Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Par pērnā gada nogales svarīgāko notikumu Latvijas sakaru attīstības jomā var uzskatīt jaunas telekomunikāciju tirgus liberalizācijas, licencēšanas un uzraudzības politikas definēšanu sakarā ar nozares līdzšinējās regulēšanas sistēmas neatbilstību Eiropas Savienības (ES) normām un valsts starptautiskajām saistībām. 2001. gada 1. novembrī Saeima pieņēma jaunu likumu “Par telekomunikācijām”1, kura piemērošanai vēl jāizstrādā un jāizdod daudzi citi likumpamatoti akti.
Viens no interesantākajiem un arī sarežģītākajiem tiesību jautājumiem, kas cieši saistīts ar minēto tautsaimniecības nozari, ir personas datu aizsardzība telekomunikāciju sektorā. Normatīvo aktu prasības, kā arī iedibinātā uzņēmēju prakse mūsu valstī nav sasniegusi tās iespējas, kuras ES dalībvalstīs ikdienā var izvēlēties ikviens patērētājs. Publikācijas mērķis šajā gadījumā ir aplūkot ES direktīvas un, atspoguļojot personas datu aizsardzības telekomunikācijās tiesisko regulējumu Latvijā saistībā ar nesen pieņemto likumu “Par telekomunikācijām” un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, izvērst analīzi par likumdošanas atbilstību acquis communautaire.
Personas datu aizsardzība — acquis communautaire
ES dalībvalstīs personas datu aizsardzība tiesiski tiek nodrošināta saskaņā ar nacionālajiem likumiem, kas pieņemti, ieviešot direktīvas Nr. 95/46/EC “Par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti”2 (turpmāk — direktīva 95/46/EC) prasības. ES Eiropas Parlaments un Padome 1997. gada 15.decembrī pieņēma direktīvu Nr. 97/66/EC “Par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju sektorā”3 (turpmāk — direktīva Nr. 97/66/EC), kas, ņemot vērā telekomunikāciju specifiku, papildus regulē privātās dzīves aizsardzību tikai šajā nozarē.
Dažādu tehnoloģiju attīstības un lietojuma ziņā gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos jau ir sasniegts līmenis, kad telekomunikāciju tehnoloģijas nedrīkst apskatīt atrauti no pārējiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot publiskos telekomunikāciju tīklus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.