Kristīne Strada, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāne, LU doktorante, — “Latvijas Vēstnesim”
Nobeigums.
Sākums “LV” 09.04.2002., Nr.53; “LV” 23.04.2002., Nr.61
 Foto: no personīgā arhīva |
Šāda principa ieviešana likumdošanā pēc būtības neko praksē neizmainīs, jo parasti gan cilvēki paši jau tagad norāda uz tādiem apstākļiem, kas varētu izslēgt vai mīkstināt viņu atbildību. Taču, domājams, ka, neraugoties uz to, šāda norma likumā būtu jāiekļauj, lai novērstu nevajadzīgas diskusijas un tiesvedības novilcināšanu.
Vienlaikus gan atzīmējams, ka ieteiktais apstākļu, uz kuriem jānorāda aizstāvībai, uzskaitījums nav vērtējams kā izsmeļošs, jo tāpat varētu piebilst, ka pašai personai ir jānorāda uz savu alibi, ja tā vispār vēlas to akcentēt utt. Šāds uzskaitījums tika izvēlēts, ņemot par pamatu tos apstākļus, kas varētu tikt ietilpināti pierādīšanas priekšmetā, kā arī respektējot procesuālās ekonomijas principu un nepamatotas tiesvedības novilcināšanas izslēgšanas intereses.
Pierādījumi
Šobrīd Latvijā pierādījumu jēdziens ir vienīgais pierādīšanas teorijā ietilpstošais jēdziens, kurš ir iekļauts kriminālprocesuālo tiesību normās. Lai gan Latvijas KPK iekļautā pierādījumu definīcija ir ierasta un kļuvusi jau par tradicionālu, piedāvātajā attiecīgās tiesību normas projektā tā būtiski atšķiras. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma darba grupai iesniegto projektu pierādījumi tiek definēti šādi:
Pierādījumi krimināllietā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un likumā noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, ko procesa dalībnieki savas kompetences robežās izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanā.
Kā pierādījums procesa dalībnieks var izmantot tikai tādas ziņas par faktiem, kas ir nostiprinātas liecībās, ekspertu atzinumos, lietiskajos pierādījumos, procesuālo darbību protokolos vai citos dokumentos un kas ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
