Mag.iur. Ramona Bērziņa, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā. Likuma “Par tiesu varu” 3. un 4.pants nostiprina Satversmē garantētās tiesības un paredz visu personu tiesību vienlīdzību uz likuma aizsardzību.

Civilprocesa likuma (turpmāk — CPL) 1.pantā, garantējot personu konstitucionālās tiesības un uzsverot juridisko personu vienlīdzību civilo tiesību aizsardzības jomā, paredzēts, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Viens no šo tiesību aizsardzības garantiem ir prokurora institūts civilprocesā, jo ne visos tiesību aizskāruma gadījumos persona var patstāvīgi realizēt savas tiesības uz aizsardzību tiesā. CPL 127.panta 3.daļa paredz prokurora tiesības celt prasību, lai izņēmuma gadījumos, kuru izsmeļošs uzskaitījums ir dots CPL 90.pantā, aizstāvētu citu personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

Sabiedrībā joprojām ir daudzas personas, kuras pašas nevar aizstāvēt savas tiesības, piemēram, rīcības nespējīgie, ierobežoti rīcībspējīgie, invalīdi, nepilngadīgie un ieslodzītie.