Raksta pamatā — zinātniskais referāts, kurš LU Juridiskās fakultātes zinātnisko darbu konkursā 1.un 2.kursu grupā ieguva 1.vietu.

Zinātniskais konsultants: Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LZA īstenais loceklis

Viens no četriem Civillikumā regulētajiem mantas atsavinājuma līgumiem ir piegādes līgums. Tā kā šī līguma ekonomiskais rezultāts ir tāds pats kā pirkuma līgumam, daudzas valstis to vispār neatzīst par patstāvīgu līgumu. Ir arī valstis, piemēram, Krievija, kuras piegādes līgumu izdala kā pirkuma veidu. Ir iespējami un tiks apskatīti četri veidi, kā valstu tiesību sistēmās var tikt regulētas piegādes un pirkuma līguma savstarpējās attiecības:

1) piegādes līgums vēsturisko attīstības īpatnību dēļ tiek atzīts par formāli patstāvīgu līgumu, kā tas ir Civillikumā;

2) piegādes līgums īpatnējā tiesiskā regulējuma dēļ tiek uzskatīts par pilnīgi patstāvīgu līgumu (piemēram, PSRS);

3) piegādes līgums tiek uzskatīts par pirkuma līguma veidu (Krievijas federācijas Civilkodeksā regulētais piegādes līgums);

4) tiesību sistēma vispār neatzīst un no pirkuma līguma neizdala piegādi kā atsevišķu līgumu.

Raksta mērķis ir apskatīt piegādes un citu, it īpaši pirkuma, līgumu kopīgās un atšķirīgās pazīmes dažādu valstu tiesību sistēmās, lielāko uzmanību pievēršot šo līgumu regulējumam Civillikumā.

Piegādes līguma regulējums Civillikumā un Baltijas Vietējo civillikumu kopojumā

Civillikumā1 (2107. pantā) piegādes līgums definēts kā “līgums, ar ko viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.”

Lai arī formāli pēc Civillikuma (CL) piegādes līgums ir regulēts kā patstāvīgs līgums, drīzāk tas būtu uzskatāms par pirkuma līguma veidu.2 Kā viens no argumentiem, kas to apstiprina, tiek minēts tas, ka saskaņā ar CL 2109. pantu piegādes līgums “kā pirkuma līguma veids”3 pēc pasūtītās lietas piegādes apspriežams pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegāde kā pirkuma veids tiek saukts arī par “piegādes pirkumu” (arī distances pirkumu), pirkumu, kad pretēji loco jeb vietas pirkumam pārdevēja izpildes vieta nesakrīt ar pircēja izpildes vietu.4

Analizējot piegādes līguma institūtu Civillikumā, būtiski ievērot tā vēsturiskās attīstības gaitu. Latvijā piegādes līgums ir pārņemts no Krievijas impērijas likumiem, izstrādājot Baltijas Vietējo Civillikumu kopojumu (BVCLK), no kura tas savukārt ir pārņemts Civillikumā. Pretēji iepriekšminētajam viedoklim, kurš Civillikumā regulēto piegādes līgumu atzīst par pirkuma paveidu, BVCLK regulētais piegādes līgums tiek uzskatīts par “patstāvīgu saistību tiesību darījumu, tas ir, par līgumu noteiktas lietas “piegādāšanai” par noteiktu cenu noteiktā laikā (termiņā) un nevis par parastu pirkuma līguma paveidu”.5 Šīs pretrunas, kad BVCLK regulētais piegādes līgums tiek atzīts par patstāvīgu līgumu, bet Civillikumā šis pats gandrīz pilnīgi no BVCLK pārņemtais līgums tiek uzskatīts par pirkuma paveidu, izskaidro prof.