Aldis Lieljuksis, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Šī raksta mērķis ir izpētīt kredītiestāžu klientu aizsardzību nodrošinošu likumdošanu un iespējas iegūt kredītiestāžu informāciju operatīvās darbības procesā.

Nepieciešamību pievērsties tieši operatīvo pasākumu un līdzekļu izmantošanas iespēju izpētei cīņā ar naudas atmazgāšanu nosaka joprojām ārkārtīgi sliktie rezultāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanā. Tas parāda tiesībsargājošo iestāžu vājo gatavību cīnīties ar naudas atmazgāšanu, no vienas puses, kā arī naudas atmazgāšanas apkarošanu veicinošas likumdošanas trūkumu, no otras puses. Turklāt pievērsties šim jautājumam mudina patiesi eksistējošā specifika naudas atmazgāšanas novēršanā un atklāšanā, kas izriet gan šādā rīcībā no eventuāli iesaistītajām personām un to krimināla rakstura darbības mērķiem, gan atmazgāšanā izmantojamām sfērām – finansu un kredīta iestādēm. Tās var tikt izmantotas gan tiklab noziedzīgi iegūtu finansu līdzekļu vai mantas pārvietošanas nolūkos, gan pašas iesaistīties noziedzīgās darbībās, veicot naudas atmazgāšanu. Savukārt nesen izdarītās izmaiņas Operatīvās darbības likuma 19.pantā paplašina operatīvās darbības veikšanas pamatus, paredzot starptautisku ārvalstu tiesībaizsardzības vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu pieprasījumu vai vienošanos, saskaņā ar kuriem var veikt operatīvās darbības pasākumus.