Nobeigums.

Sākums "Jurista vārds" 18.05.2000., Nr.20

1994.gadā tika izveidots Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs. Centrs atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas sastāvā.

1998.gadā pieņemtais Bērnu tiesību aizsardzības likums radikāli izmainīja darbu bērnu tiesību aizsardzības jomā un noteica šī centra statusu. Katru gadu valdībai jāapstiprina bērnu stāvokļa uzlabošanas programma. Katru gadu valsts investē noteiktu summu problēmu izpētei. Zināma loma šīs programmas izpildē ir arī šim centram.

Centrs organizē sadarbību starp tiesību aizsardzības institūcijām un nevalstiskām organizācijām. Laba sadarbība ir ar tādām organizācijām kā "Glābiet bērnus" un Latvijas Bērnu fondu. Centrs lielākajās Latvijas pilsētās cenšas izveidot savu komandu, kura palīdz bērniem. Šādās komandās strādā bērnu psihologi, ginekologi, kā arī citu sociālo dienestu un specializāciju darbinieki. Šo grupu darbinieki analizē tās problēmas, par kurām viņiem ir kļuvis zināms no publikācijām un telefonu zvaniem, par kurām paziņo pašvaldību un tiesību aizsardzības institūciju darbinieki. Pastāvīgi tiek meklēti tādi speciālisti, kuri spētu risināt radušos problēmu. Tiek gatavoti priekšlikumi izmaiņām likumdošanā, analizēti tiesību akti un sniegti atzinumi par attiecīgu izmaiņu nepieciešamību. Centrs katru gadu gatavo ziņojumu par bērnu tiesiskās aizsardzības stāvokli valstī, bet reizi piecos gados nosūta ziņojumu ANO.

Līdzīgs kriminālās prevencijas darbs tiek veikts korupcijas novēršanas jomā. Korupcijas novēršanas padome, kuru kā koordinējošu institūciju valdība izveidoja 1997.gada septembrī, izstrādājusi Korupcijas novēršanas programmu. Pārstrādāta un papildināta tā tika apstiprināta MK 2000.gada 4.aprīļa sēdē. Programmā par pamatu ņemti Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997.gada 6.novembra rezolūcijā ietvertie 20 korupcijas apkarošanas principi, Eiropas Padomes rekomendācijas un norādījumi Latvijas valdībai Octopus projekta ietvaros.

Izstrādāta un Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra sēdē akceptēta arī Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma.

Ja salīdzinām šo padomju personālijas, redzam, ka faktiski visās padomēs ir vienu un to pašu ministriju pārstāvji, kas apstiprina tēzi: nepieciešama viena centrālā institūcija, lai realizētu vienotu noziedzības novēršanas nacionālo programmu.