Civiltiesību teorija un prakse
Prof. Dr.iur.Vasīlijs Sinaiskis — 1933.gadā
Pirmpublicējums: Žurnāls "Jurists", 1933. g., 67.–70., 97.–100. lpp.
Publikācijā saglabāta pirmiespieduma rakstība un interpunkcija
§ 1. Kazuistika tiesībās ir pretēji proporcionālā tiesību teorijai.
Tiesības — resp.arī civīltiesiskās normas rodās un attīstās divejādā ceļā — praktiski un teorētiski.
Praktiski šīs normas pa lielākai daļai rodās kazusu jeb precedentu ceļā, t.i.pateicoties tam, ka atsevišķiem gadījumiem atkārtojoties izveidojās ierašu tiesības, ku®u normas pie reizes arī pārvēršas civīltiesiskās normās. Atsevišķām konkrētām tiesiskām attiecībām (gadījumiem) atkārtojoties, šīs attiecības abstrahejās un beidzot pārvēršās par vispārēju norādījumu kā rīkoties noteiktos gadījumos arī tiem, ku®i konkrētā gadījumā šajās attiecībās nav ņēmuši dalību, t.i.noved pie tiesiskas normas.
Teorētiski tiesiskas normas rodās kā lietpratēju radītas tiesiskas normas, lai ar tām rēgulētu un tām padotu konkrētās tiesiskās attiecības (gadījumus).
Starpība starp abiem tiesību rašanās veidiem acīmredzama: pirmais veids — zemapziņas tiesisku normu radīšana, bet otrs veids — apzināta objektīvu tiesisku normu radīšana. Tā tad, ja pēdējo tiesisko normu rašanās veids raksturojams ar mērķi, tad pirmais būtu raksturojams ar cēloni. No sacītā ir saprotami, ka kazuistika tiesībās tiesām ir pretēji proporcionālā tiesību teorijai. Šī pēdējā tēze būtu saprotama tādējādi, ka jo vairāk tiesības attīstas kazuistikas ceļā jo mazāk viņās ierādīta vieta tiesību teorijai, t.i.mērķveidīgai tiesisku normu radīšanai un attīstībai.
Sacītam jāpieiet ar dažiem iebildumiem:
1) Būtu aplami domāt, ka zemapziņas tiesisku normu rašanās procesā mērķapzinošais elements būtu pilnīgi izslēgts. Radīdams precedentu tiesnesis katru reizi rīkosies saprātīgi un apzināti iztirzājot konkrētās juridiskās attiecības un savu lēmumu pamatodams, bet šī tiesneša apzinātā rīcība būs tomēr aprobežota ar šī konkrētā gadījuma analīzi un kas pāri par to paliks priekš viņa zemapziņā. Tieši tādēļ kazuistiskām tiesībām nepiemīt tā vispārējā mērķapzinošā vienība, ku®a tiek sasniegta radot abstraktas tiesiskas normas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.