Par vienošanos kriminālprocesuālajā likumdošanā
Mag. iur. Kristīne Strada, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore, LU doktorante, — “Latvijas Vēstnesim”
Daļa no šī raksta tika prezentēta 2001. gada 2. februārī Latvijas
Universitātē notikušās konferences “Tiesību transformācijas problēmas
sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā” Publisko tiesību sekcijas
ietvaros, kur tika aplūkoti jautājumi, kas ietilpst krimināltiesisko
zinātņu lokā
Nobeigums. Sākums “LV” 10.04.2001, Nr.57
Izlīgums kriminālpārkāpumu lietās vērtējams kā apstāklis, kas pieļauj personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Tas ir apstāklis, ko, konstatējot krimināllietas ierosināšanas stadijā, procesa virzītājs var izmantot kā pamatojumu, lai atteiktos ierosināt krimināllietu, bet pirmstiesas izmeklēšanas un apsūdzētā nodošanas tiesai stadijās tas var būt pamats krimināllietas izbeigšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.