Prof. Dr.iur. Ārija Meikališa, LPA rektore, un docente Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, LU Juridiskās fakultātes prodekāne, — “Latvijas Vēstnesim”

Mājas arests kā viens no drošības līdzekļu veidiem reglamentēts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (turpmāk – KPK) 75-2.pantā. Šis pants stājās spēkā 1994.gada 1.oktobrī, pamatojoties uz 1994.gada 22.jūnijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā”. Tādējādi tiesiska iespēja piemērot šo drošības līdzekli Latvijā ir jau gandrīz 9 gadus. Kā liecina statistika, mājas arests kā drošības līdzeklis netiek piemērots bieži, tomēr ik pa laikam tas notiek un līdz ar to rodas ne tikai teorētiska, bet arī praktiska nepieciešamība lemt par tā tiesisko būtību un sekām. Jautājums, kas mājas aresta sakarā aktualizējās jau pirms vairākiem gadiem un nav zaudējis savu aktualitāti arī šobrīd, ir šāds – vai mājas arestā pavadītais laiks ir ieskaitāms izciestā brīvības atņemšanas soda termiņā? Īpaša nepieciešamība izvērtēt mājas aresta tiesisko būtību radās pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk — ECT) sprieduma lietā “Lavents pret Latviju”. Tieši šajā spriedumā1 konstatēto nepilnību novēršana, tai skaitā attiecībā uz mājas aresta tiesiskās būtības pareizu novērtēšanu, tika minēta kā pamats tam, ka Krimināllikumā (turpmāk — KL) ir nepieciešams izdarīt grozījumus.2

Šobrīd šie grozījumi Saeimā ir pieņemti, tie ir izsludināti “Latvijas Vēstnesī” 2003.gada 1.jūlijā un stāsies spēkā 2003.gada 15.jūlijā. Šajā likumā ir ietverta nostāja, ka mājas arests ir ieskaitāms izciestā brīvības atņemšanas soda termiņā, piecas dienas mājas aresta rēķinot kā vienu dienu brīvības atņemšanas. Līdz ar to, lai arī minētais likums vēl nav stājies spēkā, šajā rakstā par situāciju, kad mājas aresta ieskaitīšana soda termiņā nebija tieši atrunāta, runāsim pagātnē.

Šī raksta galvenais uzdevums ir pamatot mūsu skatījumu par jautājumu – vai līdz šo KL grozījumu spēkā stāšanās brīdim mājas arests bija vai nebija jāieskaita izciestā brīvības atņemšanas soda termiņā un cik lielā mērā jaunā KL ietvertā nostāja atbilst Eiropas Cilvēktiesību un brīvību aizsardzības konvencijai un ECT spriedumam lietā “Lavents pret Latviju” (tieši šis spriedums tiks analizēts tāpēc, ka spilgti ilustrē brīvības atņemšanas traktējumu ECT izpratnē, kā arī tāpēc, ka tieši šis spriedums, kā jau teikts, ir minēts kā iemesls, kāpēc bija nepieciešami analizējamie grozījumi). Centīsimies ieskicēt arī tās problēmsituācijas, kas var veidoties, iedzīvinot praksē jaunās KL normas attiecībā uz mājas aresta ieskaitīšanu izciestā brīvības atņemšanas soda termiņā.

Situācija līdz ECT sprieduma lietā “Lavents pret Latviju” pieņemšanai un analizējamo grozījumu KL izstrādāšanai un pieņemšanai

Nozīmīgākā norma, kura reglamentē jautājumu par mājas aresta ieskaitīšanu izciestā brīvības atņemšanas soda termiņā, kam jāpievēršas, bija Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 314.