Nobeigums.

Sākums “JV” 8.07.2003., Nr.25/26

Foto: no personiskā arhīva

Īpašuma prasība

Mantojuma prasība no īpašuma prasības ir pietiekami skaidri nošķirta jau pašā likumā. Saskaņā ar CL 669. pantu īpašuma prasība ir jāceļ gadījumos, kad nav strīda par mantojuma tiesībām, bet atbildētājs aiztur kādu pie mantojuma piederošu lietu aiz kāda cita iemesla. Juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis, ka mantojuma prasība ir īpašuma prasības paveids.59 Šis viedoklis nav atzīstams par pareizu un ir atspēkots cita autora darbā.60 Tiesu praksē šajā jautājumā diemžēl nav viennozīmīga nostāja un ir sastopami spriedumi, kuros tiek pasludināts, ka mantojuma prasība vienlaikus ir arī īpašuma prasība. Sīkāka šī sprieduma analīze ir iekļauta šī darba nodaļā “Trešo personu aizsardzība”.

Legatāra prasība

Legāts saskaņā ar CL 500. pantu ir atsevišķas lietas novēlējums. Tā kā mantojuma prasība ir prasība mantojuma tiesības aizsardzībai, nevis prasība par konkrētas lietas izdošanu, tad legatāra prasība nav atzīstama par mantojuma prasību. Turklāt “tā kā legatārs nav mantinieks, viņa celtā prasība nebūs mantojuma prasība, bet gan personiska prasība par viņam piešķirtā legāta izdošanu.”61

Prasība par iepriekšēji saņemtā pievienojumu

Mantojuma prasība ir prasība par mantojuma tiesības (uz visu mantojumu vai uz mantojuma daļas) atzīšanu, nevis prasība par konkrēta priekšmeta izdošanu.