Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Plašsaziņas līdzekļos, lasot par dažādiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, sastopamies ar ne mazumu publikāciju, kuru autori sniedz dažādas prognozes un vērtējumus par gaidāmo imigrantu pieplūdumu, Latvijai pievienojoties ES. Un, lai gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja M.Roze mierina satrauktākos prātus, prognozējot, ka “imigrācija no tā sauktajām trešajām valstīm (tām, kas nav ES dalībvalstis) Latvijā būtiski nepalielināsies”1,iestāšanās gadījumā ES Latvijai attiecībā pret tiem pašiem nedaudzajiem imigrantiem būs jārīkojas atbilstoši pārnacionālajām tiesību normām. Mūsdienu Eiropā legālajiem imigrantiem noteikto tiesisko garantiju neatņemama sastāvdaļa ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos. No 1999.gada 1.decembra, kad Komisija nāca klajā ar savu priekšlikumu2, notiek Eiropas Padomes (EP) direktīvas par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (Direktīva) izstrāde3. Šajā rakstā koncentrētā veidā aplūkoti būtiskākie Direktīvas projekta nosacījumi un īsumā izvērtēta Latvijas tiesību normu atbilstība Direktīvas izvirzītajām prasībām. Tā kā darbs pie projekta dažādu procedūru ietvaros norit jau vairākus gadus, būtiskas izmaiņas esošajā redakcijā vairs nav gaidāmas.

Būtiskākie direktīvas projekta nosacījumi