Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, – “Latvijas Vēstnesim”

Taisnīguma princips krimināltiesībās nenozīmē vienīgi taisnīga soda noteikšanu vainīgajam par viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Viens no krimināltiesību taisnīguma principa pamatnosacījumiem aizliedz personu par vienu un to pašu nodarījumu (darbību vai bezdarbību) divas reizes saukt pie kriminālatbildības un notiesāt. Šis noteikums stingri jāievēro, piemērojot personai par izdarītu noziedzīgu nodarījumu Krimināllikuma normas. Likuma normas piemērošana tiek realizēta, kvalificējot noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu vai panta daļu (punktu) un ievērojot Vispārīgās daļas nosacījumus.

Šīs krimināltiesību pamatpatiesības nekādas šaubas neizraisa, ja runa ir par noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst viena atsevišķa nodarījuma sastāva pazīmēm. Sarežģītākas situācijas veidojas, ja vienas personas izdarīts noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem sastāviem vai šo sastāvu atsevišķām pazīmēm. Tādas situācijas arī rodas, ja noziedzīgā darbība vai bezdarbība atbilst salikta noziedzīga nodarījuma sastāvam.

Analizēsim dažus piemērus, kas Latvijas tiesu praksē un arī krimināltiesībnieku uzskatos ir tikuši risināti atšķirīgi.

Krimināllikuma 262.pantā paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, kā arī par transportlīdzekļa praktiskās vadīšanas apmācību alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā.

Pamatsastāva inkriminēšana parasti problēmas nerada. Tas ir kriminālsodāms gadījums, kad gada laikā izdarīti vismaz divi tiesībpārkāpumi, kas paši par sevi nav kriminālsodāmi, bet veido kriminālsodāmu pārkāpumu kopumu, pastāvot nosacījumam: iepriekšējais (iepriekšējie) pārkāpums ir likumā noteiktā kārtībā fiksēts (noformēts), pārkāpējam par to zinot (KL 23.panta piektā daļa).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas skaidrojumu, kas ieverts plēnuma 1999.gada 23.jūlija lēmuma Nr.7 “Par likuma atsevišķu normu piemērošanu krimināllietās sakarā ar Krimināllikuma spēkā stāšanos” 3.1.punktā, minēti iepriekšējo pārkāpumu fiksācijas gadījumi: uzlikts administratīvais sods, sastādīts protokols u.c.

Tajā pašā laikā Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzēta paaugstināta atbildība, ja transporta līdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā un iestājušās KL 260.pantā paredzētās sekas (cietušajam nodarīts vismaz viegls miesas bojājums ar veselības traucējumu). Tiktāl arī skaidrs. Sarežģītākas nodarījuma kvalifikācijas situācijas veidojas, kad pirms vai pēc Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanas persona transporta līdzekli vadījusi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.