Saskaņā ar KCL 54.p. komercaģents ir tiesīgs prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā. Tādējādi pēc vispārīgā principa komercaģentam (līdzīgi kā citiem komersantiem) pašam jānes izdevumi, kas saistīti ar viņa veikto komercdarbību, t.i., ar darījumu slēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu principāla vārdā un labā atbilstoši komercaģenta līgumam (minētos izdevumus komercaģents sedz no saņemtās provīzijas). Izņēmuma kārtā komercaģentam ir tiesība prasīt šādu izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, 1) ja un ciktāl par to ir panākta vienošanās starp komercaģentu un principālu vai arī 2) šādu izdevumu atlīdzināšana parasti ir pieņemta komerctiesiskajā apgrozībā. Izdevumu atlīdzināšana uzskatāma par parasti pieņemtu komerctiesiskajā apgrozībā, ja lielākā daļa principālu attiecīgajā komercdarbības nozarē atlīdzina saviem komercaģentiem izdevumus (piem., izdevumus par reklāmu), kuri bijuši nepieciešami viņiem uzticētā uzdevuma izpildīšanai.55

Attiecībā uz saviem prasījumiem pret principālu, kas izriet no komercaģenta līguma, komercaģents var izlietot likumisko aizturējuma tiesību (sk. CL 1734. – 1740.p.). Ņemot vērā komercaģenta un principāla savstarpējo attiecību komerctiesisko raksturu, komercaģents var aizturēt tādas lietas, ko viņa valdījumā nodevis principāls (piem., preču paraugus, kas ir atdodami atpakaļ principālam), kamēr pēdējais nav apmierinājis kādu komercaģenta prasījumu (piem., prasījumu par provīzijas samaksu vai prasījumu par komercaģentam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu). Turklāt šajā nolūkā komercaģents var aizturēt arī tādas lietas, ko viņam nodevušas trešās personas un kas pienākas principālam (t.sk. no trešajām personām iekasēto naudu).56 Saskaņā ar KCL 56.p.1.d. nav spēkā vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no savām likumiskām aizturējuma tiesībām; tāpat nav spēkā arī vienošanās, ar ko šīs tiesības (uz turpmāku laiku) tiek ierobežotas. Tas, protams, neizslēdz iespēju komercaģenta līgumā vienoties par likumā neregulētu (resp., līgumisku) aizturējuma tiesību piešķiršanu komercaģentam.57

Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta tiesība aizturēt dokumentus, ko viņa rīcībā saskaņā ar KCL 48.p.1.d. nodevis principāls, ir ierobežota. Tā, piem., komercaģents nav tiesīgs aizturēt tos dokumentus, kurus viņam saskaņā ar komercaģenta līgumu ir pienākums nodot trešajām personām (piem., zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus).58 Tajā pašā laikā nolūkā panākt kāda sava līgumiska prasījuma apmierināšanu komercaģents ir tiesīgs aizturēt, piem., tādus dokumentus, kurus principāls prasa atpakaļ no komercaģenta vai arī kurus cita iemesla dēļ vairs nav jānodod trešajām personām.59 Savukārt pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents atbilstoši KCL 56.p.2.d. var aizturēt visus viņa rīcībā nodotos dokumentus, taču šī tiesība attiecas vienīgi uz prasījumiem 1) par komercaģentam pienākošās provīzijas (vai cita veida atlīdzības) izmaksu vai 2) par viņa komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu (bet nevis, piem., uz prasījumu par izlīdzinājuma vai zaudējumu atlīdzības samaksu).

KCL 57.p. regulēta uz nenoteiktu laiku noslēgta komercaģenta līguma izbeigšana ar terminēto jeb kārtējo uzteikumu, bet KCL 58.p. — komercaģenta līguma izbeigšana ar tūlītējo jeb ārkārtējo uzteikumu. Uzteikums ir principāla vai komercaģenta izdarīts vienpusējs gribas izteikums, ar kuru tiek izbeigts komercaģenta līgums. Šāds gribas izteikums ir vērsts uz otru līguma pusi (adresātu), tāpēc uzteikums stājas spēkā tajā brīdī, kad tas ir “sasniedzis” adresātu, resp., kad adresāts, pastāvot normāliem apstākļiem, var ar to iepazīties. Ar tūlītējo uzteikumu komercaģenta līgums tiek izbeigts uzteikuma spēkā stāšanās brīdī, turpretī terminētais uzteikums izbeidz šo līgumu nevis uzteikuma spēkā stāšanās brīdī, bet gan pēc noteiktā uzteikuma termiņa notecējuma. Tā kā šādam gribas izteikumam ir tiesisku seku nodibinošs (konstitutīvs) raksturs, adresāta piekrišanai vai nepiekrišanai nav juridiskas nozīmes.

Līdzās uzteikumam izšķirami vēl šādi komercaģenta līguma izbeigšanās pamati:

1) laika, uz kādu noslēgts komercaģenta līgums, notecējums (sal. CL 2192.p.1.d.). Komercaģenta līgums uzskatāms par noslēgtu uz noteiktu laiku, ja tā ilgums ir noteikts ar konkrētu beigu termiņu vai precīzu laika posmu, kā arī tad, ja šī līguma ilgums izriet “no pašas darba būtības vai mērķa” (sk. CL 2192.p.2.d.), piem., principāla pārstāvība noteiktas sezonas laikā;

2) zināmu notikumu iestāšanās, t.i., komercaģenta līgumā paredzēta atceļoša nosacījuma iestāšanās (sk. CL 1551., 1565.p.), principāla vai komercaģenta nāve (sal. CL 2316., 2317.p.), bet gadījumā, ja principāls (komercaģents) ir juridiska persona vai personālsabiedrība — tās izbeigšanās (darbības izbeigšana);

3) atcēlējs līgums jeb savstarpēja vienošanās par komercaģenta līguma izbeigšanu (sk. CL 1862.p.).60

a) Terminēts uzteikums. KCL 57.p. noteikumi attiecas uz tāda komercaģenta līguma uzteikšanu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku un paredz vienīgi šāda līguma izbeigšanu ar terminētu uzteikumu. Terminētam uzteikumam nav nepieciešams kāds īpašs pamats (atšķirībā no tūlītēja uzteikuma, kura pamatā jābūt “svarīgam iemeslam”, sk. KCL 58.p.1.d.). Tomēr šādu uzteikumu nedrīkst izlietot pretēji labai ticībai (sk. CL 1.p.). Tā, piem., pretēji labai ticībai rīkojas principāls, kurš sākotnēji pamudina komercaģentu izdarīt ievērojamas investīcijas komercaģenta līgumā paredzētā mērķa sasniegšanai, bet pēc neilga laika, kad vēl šīs investīcijas nav “atpelnītas”, vispār bez jebkāda iemesla uzteic komercaģenta līgumu.