Dr. iur. Aivars Endziņš, Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Referāts “Latvijas nacionālo tiesību un ES tiesību kopums un savstarpējā hierarhija” starptautiskajā konferencē “Jurists Eiropas Savienībā” Rīgā 2003. gada 21. novembrī

Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pamatoti var uzskatīt par svarīgāko notikumu Latvijas politiskajā dzīvē pēc neatkarības atgūšanas. Jau vairākus gadus Latvijas valsts ir intensīvi pārkārtojusi savu ekonomisko un tiesību sistēmu atbilstoši ES prasībām. Iestāšanās ES nav tikai brīdis, kad augstas valstu amatpersonas paraksta līgumu, tas nav brīdis, kad spēkā stājās attiecīgi konstitūcijas labojumi vai vēlētāji tautas nobalsošanā pauž savu gribu par dalību ES. Iestāšanās ES visupirms ir process. Garš, grūts un nepieciešamas process, kas aptver visus minētos ļoti svarīgos momentus, bet kas ir sācies ilgi pirms tiem, turpinās joprojām un turpināsies.

Šā procesa sastāvdaļa ir arī jautājuma par tiesību normu hierarhiju noskaidrošana jaunajos apstākļos. Tas nozīmē ne vien teorētisku analīzi juridiskās zinātnes līmenī, bet arī attiecīgu tiesību normu piemērošanas praksi, tostarp tiesu praksi. Protams, abas minētās lietas ir savstarpēji saistītas un attīstās savstarpējā mijiedarbībā. Teorētiskais izvērtējums palīdz rīkoties praksē, prakse savukārt ir materiāls turpmākajiem teorētiskajiem pētījumiem. Ceru, domu apmaiņa šīs konferences ietvaros mums palīdzēs minēto jautājumu risināšanā.

Savas uzrunas ietvaros centīšos pievērsties apsvērumiem par to, kādai būtu jābūt tiesību normu hierarhijai Latvijā kā ES dalībvalstī un kāds juridiskais spēks Latvijas tiesību normu hierarhijā ir tieši piemērojamiem ES aktiem. No vienas puses, dalībvalstu nacionālās tiesības un Kopienas tiesības pastāv līdzās viena otrai.