Kādi ir dāvinājuma atsaukšanas noteikumi

Mag.iur. Aina Zvidriņa, zv. notāra palīdze, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Turpinājums.
Sākums “JV” Nr.1, 13.01.2004.

Ja kriminālatbildības iestāšanās priekšnoteikums šajā gadījumā ir smagu seku iestāšanās, dāvinājuma atsaukšanai pietiek ar darbībām, kas objektīvi varētu izraisīt šādas sekas. Dāvinājumu var atsaukt uz šī pamata arī tad, ja apdāvinātā bezdarbības rezultātā nav iestājušās visas KL 141.pantā paredzētās pazīmes, t.i., atstāšana bez palīdzības pati par sevi nav noziedzīga.
Piemēram, apdāvinātā atteikums iedot dāvinātājam naudu taksometram, lai dāvinātājs varētu naktī tikt mājās, nebūtu vērtējams kā atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, kaut arī dāvinātājam tiešām naudas nebūtu, jo šajā situācijā nav saskatāmi draudi dāvinātāja veselībai vai dzīvībai. Kā atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams palīdzēt, būtu vērtējama apdāvinātā rīcība, ja apdāvinātais atsakās dot pajumti dāvinātājam, kuram ugunsgrēkā ir nodegusi visa iedzīve. Šajā situācijā briesmas dāvinātājam eksistē, jo pēc uguns nelaimes viņam var nebūt citas iespējas, kā lūgt palīdzību apdāvinātajam. Pats atstāšanas bezpalīdzības stāvoklī fakts nav pietiekams pamats dāvinājuma atsaukšanai, nepieciešams konstatēt, ka ir pastāvējusi objektīva iespēja palīdzēt.
Faktu, ka minētais dāvinājuma atsaukšanas pamats tiek izprasts atšķirīgi, var ilustrēt ar AT Senāta spriedumu, kurā dāvinātāja kā apdāvinātā rupju nepateicību CL 1919.panta izpratnē uzskata to, ka apdāvinātais pārstājis maksāt daļu komunālo un apsaimniekošanas maksājumu par uzdāvināto dzīvokli, kuru vēl joprojām apdzīvo pati dāvinātāja. Tādēļ dāvinātāja uzskata, ka ir nonākusi grūtā materiālā bezpalīdzības stāvoklī (izcēlums – aut.), jo saņem nelielu pensiju. Uz lūgumiem sniegt materiālo palīdzību atbildētājs nereaģē, tādēļ, pēc dāvinātājas uzskatiem, viņa rīcība ir uzskatāma par rupju nepateicību.¹⁸ Konkrētajā lietā netika dots AT Senāta vērtējums prasītājas argumentiem, jo tika izskatīts jautājums par dāvinājuma līguma spēkā esamību.
Citu valstu tiesībās atteikšanās uzturēt dāvinātāju izdalīta kā atsevišķs dāvinājuma atsaukšanas pamats. Piemēram, Francijas Civilkodeksa 955.pantā kā viena no apdāvinātā nepateicības izpausmēm minēta viņa atteikšanās uzturēt dāvinātāju. Krievijas impērijas civillikumu 1799.pantā viens no dāvinājuma atsaukšanas pamatiem bija apdāvinātā uztura došanas pienākuma neizpilde, ja viņam uz likuma pamata bija pienākums uzturēt dāvinātāju.¹⁹ Francijas juridiskajā literatūrā izteikts viedoklis, ka dāvinājumu pēc šī pamata var atsaukt tikai tādā gadījumā, ja apdāvinātajam bija tiesisks pienākums uzturēt dāvinātāju. Turklāt nepateicība nepastāv tajā gadījumā, ja apdāvinātais pierāda, ka viņa ienākumi nav pietiekami, vai pastāv briesmas, ka uztura vērtība pārsniegs dāvanas vērtību, vai arī priekšroka uztura došanas pienākuma izpildē ir citām personām.