Foto: no personiskā arhīvā

* Rakstu redakcijā autors iesniedza janvāra sākumā, kad likumdevējs izveidojušos situāciju vēl nebija noregulējis. Plašāk par šo jautājumu skat. “JV” 4.–5.lpp.

Krimināltiesības un kriminālprocesuālās tiesības ir patstāvīgas publisko tiesību nozares, kas savstarpēji cieši saistītas.
Krimināltiesību mācību grāmatā dots šāds krimināltiesību formulējums: krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināltiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa. Rīga: TNA, 2001. 6.lpp.).
Izvērstu kriminālprocesuālo tiesību jēdzienu devusi prof. Ā.Meikališa: …kriminālprocess ir likumā noteikta izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas (tiesneša) darbība, lai noskaidrotu, brīdinātu, ātri un pilnīgi atklātu noziedzīgus nodarījumus, noskaidrotu vainīgos un nodrošinātu likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu (noziedzīgu nodarījumu), tiktu taisnīgi sodīta, bet neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts, kā arī līdz ar šo darbību izveidojušās tiesiskās attiecības starp iestādēm un personām, kas piedalās procesā (Ā.