Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Jau vairākus mēnešus sabiedrībā notiek diskusijas par dažādiem
centieniem pārskatīt pašvaldību darbības tiesisko regulējumu. Tiek apspriests
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izstrādātais Pašvaldību likumprojekts un
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību
likumprojekts. Kaut arī nosaukums abiem likumprojektiem ir vienāds, pēc satura tie ir
atšķirīgi. Esmu dzirdējis salīdzinājumu, ka LPS likumprojekts ir uzrakstīts
pašvaldību iedzīvotājiem, bet RAPLM – pašvaldību kontroles palielināšanai.
Ņemot vērā sabiedrībā pastāvošo plašo rezonansi, ko izraisījuši šie
likumprojekti, centīšos paskaidrot dažu RAPLM likumprojektā (turpmāk –
likumprojekts) iekļauto jautājumu regulējuma būtību, kas atšķiras no spēkā
esošā likuma “Par pašvaldībām”, un mēģināšu atspēkot apgalvojumus, ka
atsevišķi likumprojektā iekļautie jautājumi ir absurdi un orientēti tikai uz
pašvaldību kontroles palielināšanu.
Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994.gada 9.jūnijā ir notikušas
būtiskas pārmaiņas tiesību sistēmā, kas lielā mērā ir saistītas ar Valsts
pārvaldes iekārtas likuma spēkā stāšanos 2003.gadā. Ar Valsts pārvaldes iekārtas
likuma pieņemšanu pašvaldību institūcijas kā pastarpinātās pārvaldes iestādes
ietvertas vienotā sistēmā ar tiešās pārvaldes iestādēm. Likums “Par
pašvaldībām” šobrīd saturiski neatbilst izpratnei par pašvaldību vietu un lomu
valsts pārvaldē, tas ir morāli un juridiski novecojis.1
Ir radusies nepieciešamība pēc likuma, ar kuru tiks nodrošināta demokrātiska,
tiesiska, efektīva, atklāta un sabiedrībai pieejama pašvaldību darbība. Ir
nepieciešams likums, kurā būtu:
1) atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam precizēta pašvaldību vieta valsts
pārvaldē;
2) piedāvāts optimāls pašvaldību kompetences modelis;
3) pēc iespējas pašvaldībās nodalīta lēmējvara un izpildvara, paplašinot
izpildvaras kompetenci;
4) sakārtota pašvaldības lēmumu sistēma;
5) paplašinātas iedzīvotāju tiesības iesaistīties pašvaldības darbā un
nodrošināts pašvaldības darbības “caurspīdīgums”;
6) piedāvāts citu ar pašvaldību darbību saistītu jautājumu regulējums
iedzīvotāju ineteresēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.