Vai Krimināllikumā ir vajadzīgas antikonstitucionālas normas
Par juridisko personu kriminālatbildību
Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, – “Jurista Vārdam”
Foto: no personiskā arhīva |
Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.11, 23.03.2004.
Kādas likumdošanas īpatnības atsevišķās valstīs kaut kādā mērā atvieglo paredzēt juridisko personu kriminālatbildību? Tādas īpatnības man zināmas ir vismaz divas. Pirmkārt, tajās valstīs, kurās tiek pieļauta juridisko personu saukšana pie kriminālatbildības, nav atsevišķu administratīvo pārkāpumu kodeksu, tāpēc administratīvi sodāmie likumpārkāpumi galvenokārt ir ietverti krimināllikumos vai paredzēti atsevišķos tiesību aktos. Otrkārt, Lielbritānijā, arī ASV, parlamentārajos likumos juridisko personu kriminālatbildība nav nostiprināta un tā tiek realizēta uz tiesu precedentu pamata, izlemjot konkrētas lietas. Treškārt, šo valstu grupas likumos nav tik strikti uzsvērts individuālās vainas princips noziegumos. Piemēram, jau minētajā Francijas 1992.gada Krimināllikumā.
Kāda ir likumdošanas prakse Eiropas Savienības kandidātvalstīs un valstīs bijušajā Padomju Savienības teritorijā? Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, Eiropas Savienības kandidātvalstīs tikai Igaunijas un Lietuvas kriminālkodeksos ir paredzēta juridisko personu kriminālatbildība. Polijas un Bulgārijas krimināllikumos par juridisko personu kriminālatbildību noteikti nekas nav teikts.
Bijušajās Padomju Savienības republikās, kā Ukraina, Baltkrievija, Krievijas Federācija, Gruzija, Azerbaidžana u.c., kurās visās ir pieņemti jauni krimināllikumi, juridiskās personas kriminālatbildība šo valstu krimināllikumos nav paredzēta.
Kādas ir ziņas par juridisko personu kriminālatbildības praktisko realizāciju valstīs, kurās tāda atbildība ir paredzēta? Projekta autori nekur par tādu praksi oficiāli nav izteikušies, lai pamatotu juridisko personu kriminālatbildības noteikšanas nepieciešamību Latvijā.
Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, Lietuvā un Igaunijā pagaidām tāda praktiskā lietojuma nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.