18. Maijs 2004 /NR. 18 (323)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par procesiem un notikumiem, kas ietekmē Latvijas tiesu sistēmu

Par procesiem un notikumiem, kas ietekmē Latvijas tiesu sistēmu

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns


Foto: Andris Kļaviņš

Runa “Latvijas tiesas uz Eiropas sliekšņa”, nolasīta Latvijas Tiesnešu konferencē Rīgā 2004.gada 8.maijā

Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šis nozīmīgais notikums ir arī pamudinājums izvērtēt, ko esam sasnieguši neatkarības gados un kas būtu jādara, lai kļūtu par līdzvērtīgu Eiropas valsti ar atbilstošu tiesu sistēmu. Savā ziņojumā centīšos analizēt, manuprāt, šādus svarīgākos procesus un notikumus, kas ietekmē mūsu tiesu sistēmas attīstību: likumdošanas procesu; tiesu iekārtas likumprojektu; sodu praksi; tiesu prakses izpēti; tiesnešu mācības.

Likumdošanas attīstības
problēmas

Tiesu darbu ietekmē likumdošanas attīstības tempi un kvalitāte. Pēc neatkarības atjaunošanas likumdevējs ir pieņēmis lielu skaitu dažādu normatīvo aktu, kas tieši vai netieši ietekmē tiesu darbu gan kvalitatīvi, paātrinot vai bremzējot lietu izskatīšanas tempus un efektivitāti, gan kvantitatīvi – samazinot vai palielinot attiecīgo lietu skaitu tiesās. Ir saprotama, it īpaši valsts neatkarības pirmajos gados, nepieciešamība pēc plaša tiesiskā regulējuma daudzās nozarēs un līdz ar to arī zināma steiga un nesaskaņotība, kas ietekmēja likumu kvalitāti.
Pēdējo gadu laikā notikušas pozitīvas pārmaiņas. Tomēr šis process attīstās pārāk lēni. Likumprojektu sagatavošanai, apspriešanai un pieņemšanai joprojām trūkst koordinācijas, vienotas procedūras, arī noteiktas kvalifikācijas speciālistu konkrētajā nozarē.
Kā piemēru var minēt procesuālās likumdošanas nevienmērīgo attīstību. Mēs zinām, ka Civilprocesa likums stājās spēkā jau 1999.gada 1.martā, Administratīvā procesa likums – tikai 2004. gada 1. februārī, bet Kriminālprocesa likums joprojām nav pieņemts.
Līdz ar to ilgstoši nav bijis pietiekams tiesisks regulējums publiski tiesisko attiecību jomā, kas regulē attiecības starp valsti un personu, kā arī kompetentas tiesu varas kontroles pār izpildvaras darbībām.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties