Latvijas iedzīvotāji jau vairākus gadus, ziņu aģentūru un citu mediju informēti, ir varējuši sekot līdzi visā pasaulē notikušajām diskusijām par to, vai un kā būtu iespējams tiesāt bijušo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu. 1998. gadā pēc viņa apcietināšanas Londonā un Spānijas tiesu iestāžu pieprasījuma izdot Čīles senatoru tiesāšanai šajā valstī, sabiedrības un arī juristu viedokļi kļuva diametrāli pretēji – ļaut ar savu pagātnes mantojumu tikt galā uz demokratizācijas ceļa stabili esošajai Latīņamerikas valstij pašai vai tomēr dot izdevību "vecajai pasaulei", šajā gadījumā – Spānijas personā — demonstrēt gatavību stāties cilvēktiesību sardzē globālā mērogā.

Savu jurista un čīlieša viedokli par šo jautājumu Latvijas "Jurista vārda" lasītājiem piedāvā Horhe Santroks Karasko. Pabeidzis Čīles galvaspilsētas Santjago Katoļu universitāti ar diplomēta jurista grādu, ar Kristīgi sociālās ūnijas dibinātā fonda "Hanns–Seidel Stiftung" atbalstu Heidelbergas universitātē Vācijā viņš pašlaik studē starptautiskajā tiesību zinātņu maģistra programmā. Horhe Santroks Karasko ir Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga stipendiāts, un referātu par šo pašu tēmu viņš ir nolasījis arī pasaules jaunajām demokrātijām veltītā seminārā Vācijas parlamentā.

Ja par šo — no cilvēktiesību aizsardzības un citu starptautisko tiesību viedokļa interesanto — jautājumu "Jurista vārda" lasītājiem rodas plašāka interese, atgādinām: debates, kuras divreiz risinājās Lielbritānijas Lordu palātā, iespējams lasīt internetā Lielbritānijas parlamenta mājas lapā: http://www.publications.parliament.uk. Vienīgi: tā kā raksts ir tapis maijā, to papildinot, atgādināsim — pašlaik lieta par senatora imunitātes atņemšanu Pinočetam atrodas Čīles Augstākajā tiesā un tās izskatīšana paredzēta 12.jūlijā.

Jūsu "LV"

Čīles kādreizējā diktatora Augusto Pinočeta apcietināšana Londonā izraisīja plašas diskusijas par to, vai Eiropas tiesām būtu piekritīgas lietas, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem Čīlē un Argentīnā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.