Obligātās ekspertīzes būtība un nozīme kriminālprocesā

Mag. iur. Elita Nīmande, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Saeimā otrajā lasījumā izskatīts jaunā Kriminālprocesa likuma projekts. Par likuma jauno kvalitāti liecina ne tikai jaunu procesuālo institūtu rašanās, bet arī veco normu saglabāšana; tās vai nu pilnībā saglabātas, vai ārēji nedaudz mainītas.
Viens no Kriminālprocesa likuma projektā saglabātajiem spēkā esošā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa institūtiem ir obligātā ekspertīze (Kriminālprocesa likuma projekta 195.pants, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 59.pants).
Literatūrā doti vairāki jēdziena “ekspertīze” skaidrojumi; tos pētot, var secināt, ka, pirmkārt, ekspertīze ir kāda jautājuma izskatīšana, lai dotu atzinumu, otrkārt, ekspertīzes veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas, treškārt, ekspertīzes gaitā tiek veikta īpaša izpēte, ceturtkārt, eksperta izpētes rezultāts tiek noformēts īpašā formā – eksperta atzinuma formā. Ekspertīzes gaitā tiek risināti dažādi praktiskas nozīmes uzdevumi: var tikt iegūtas jaunas zināšanas par priekšmetiem un parādībām, var tikt pārbaudītas vai precizētas agrāk iegūtās zināšanas par priekšmetiem un parādībām, prognozes veidā var tikt vērtēta notikuma attīstība u. tml.
Atšķirībā no citām ekspertīzēm tiesu ekspertīzei ir vairākas būtiskas īpatnības: materiālu sagatavošanu tiesu ekspertīzei, tās noteikšanu, veikšanu, eksperta atzinuma novērtēšanu reglamentē atbilstoši procesuālie likumi, piemēram, Kriminālprocesa kodekss, Civilprocesa likums u.