Mg. iur. Andrejs Grūbe, Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Pasaule ir mainīga un pakļauta arvien straujākām pārmaiņām gan objektīvajā vidē, gan cilvēku priekšstatos par to. Izmaiņas skārušas arī tādas krimināltiesību pamatnostādnes, kuras iepriekš šķita pašsaprotamas un kuru interpretācija nesenā pagātnē uzskatīta par krimināltiesību hrestomātiju. Iepriekš izpratne par tām pati par sevi grūtības neradīja, bet sakarā ar likumdošanas attīstību šīs juridiskās atziņas pakļautas tādai interpretācijai, kuras rezultātā veidotā tiesu prakse liek izdarīt visai negaidītus secinājumus un provocē revidēt agrākos priekšstatus.
Šai sakarā interesi izraisījuši atsevišķi jautājumi par noziedzīga nodarījuma jēdziena un tā izdarīšanas stadiju interpretāciju specifiskā, taču pašlaik nereti sastopamā tiesību piemērošanas situācijā, kad ziņas par noziedzīgu nodarījumu un to izdarījušām personām tiek iegūtas operatīvajā eksperimentā. Atmetot šī pasākuma ētiskos aspektus un pieņemot, ka pragmatiski apsvērumi valstij ir svarīgāki par ētiskajiem, būtu derīgi aplūkot tiesu prakses jautājumu par operatīvā eksperimentā iegūto rezultātu juridisko vērtējumu, tā atbilstību atsevišķām Krimināllikuma vispārīgās daļas normām un krimināltiesību teorijas atziņām. Uzskatāmības dēļ lietderīgi izmantot piemēru no tiesu prakses.