Asoc. prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga,  LU Juridiskās fakultātes prodekāne, – “Jurista Vārdam”

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.30, 10.08.2004.

Foto: no personiskā arhīva

Šajā situācijā jāatceras, ka var būt tādi gadījumi, kad persona savu vainu it kā ir atzinusi, taču tas neatbilst faktiskajai situācijai. Šādi gadījumi var būt saistīti ar to, ka
1) persona var uzņemties citas personas vainu;
2) persona var piekrist darbību juridiskai kvalifikācijai, neapzinoties tās būtību.
Šeit vienmēr būtiski atcerēties: parasti personas, kas iesaistītas procesā, ir bez pietiekamām juridiskām zināšanām un praktiskām iemaņām procesos. Tās var kļūdīties savu darbību izvērtējumā. Tā persona var neapzināties, ka starp viņas nodarījumu un sekām nav cēloņsakarības (piemēram, ir izdarīts sitiens un persona to nenoliedz, ir iestājušās sekas un arī tās persona nenoliedz, bet tai nav pietiekamu zināšanu, lai savā labā izmantotu faktu, ka sekas iestājušās sakarā ar cietušā individuālajām īpatnībām (iedzimts defekts utt.), tā var neizprast apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību (nepieciešamā aizstāvēšanās utt.) juridiskās nianses u. tml.). Šajā gadījumā izmantot frāzi, ka likumu nezināšana nav attaisnojama, nav atbilstoši. Tieši tāpēc blakus tam, ka persona savu vainu atzīst, obligāts noteikts arī nosacījums: procesa veicējam ir jābūt pārliecinātam par personas vainu un šai pārliecībai jābalstās uz procesuāli atbilstošiem pierādījumiem. Tādējādi svarīgs kļūst tieši profesionāļu – vispirms, jau apsūdzības uzturētāju un vēlāk arī tiesnešu viedoklis.
Kā jau redzams no Vispārinājuma, vairākas lietas dod pamatu atzinumam, ka, iespējams, tajās nevarēja lemt par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu. Nevar apgalvot, ka tiesneši lietas nav lasījuši, šis fakts lai tiešām paliek uz viņu sirdsapziņas, taču vairāki gadījumi liek aizdomāties… Liela daļa no tiem saistāmi ar nepieciešamās aizstāvēšanās situācijas vai vismaz atbildību mīkstinoša apstākļa – noziedzīgs nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas rīcības dēļ – pietiekamu neizvērtēšanu.