Mg. iur. Krišjānis Rudzītis, Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas kriminologs, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

“Nelaime nenāk brēkdama” – šo latviešu tautas teicienu var pietiekami precīzi attiecināt uz kaislībām, kas Latvijas Krimināltiesību piemērošanas praksē nupat ir radušās par tiesvedības valodas jautājumu. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (Latvijas KPK) normas par tiesvedības valodu nav grozītas jau aptuveni desmit gadu. Arī krievvalodīgi runājošo iedzīvotāju īpatsvars – aptuveni 50% no kopējā iedzīvotāju skaita – pēdējos gados Latvijā būtiski nemainās. Tieši tādēļ šķiet pārsteidzoši, ka atsevišķi tiesneši pēkšņi nolēmuši mēģināt iedibināt praksi, ka visiem jebkuras krimināllietas materiāliem jābūt latviešu valodā, bet, ja kāds dokuments sastādīts citā valodā, tai skaitā krievu valodā, tad krimināllietas materiāliem jāpievieno tā tulkojums.
Šāda atsevišķu tiesnešu nostāja pēdējos mēnešos ir sākusi materializēties lēmumos par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa vien ir nosūtījusi papildizmeklēšanai vairākas krimināllietas (lieta Nr.K27–296/04, Nr.K27–303/04, Nr.K27–306/04, Nr.K27–311/04, Nr.K27–314/04 u.